Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes

VM: Latvijā nepieciešams novērst joda deficītu

13.10.2003
Veselības ministrija ir uzsākusi aktīvu darbu normatīvo dokumentu izstrādē, kuru ieviešana ļaus novērst joda deficītu mūsu valstī. Patlaban apritē Saeimā ir izstrādātie grozījumi likumā šPārtikas aprites uzraudzības likums", kā arī izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts šObligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izmantošanai pārtikas ražošanā un izplatīšanā". Šo normatīvo aktu pieņemšana ir ļoti svarīgs aspekts, lai tiktu novērsts valstī pastāvošais joda deficīts, uzskata Veselības ministrija.

iktu novērsts valstī pastāvošais joda deficīts, uzskata Veselības ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka mazumtirdzniecībā nopērkamais un maizes, majonēzes un kečupa ražošanā izmantojamais sāls tiek jodēts. Patlaban norisinās noteikumu projekta starpministriju saskaņošana. Līdzīgi noteikumi darbojas arī vairākās Eiropas valstīs, Eiropas Savienības kandidātvalstīs, kurās sekmīgi novērsts joda deficīts.

Jau 2000.gadā UNICEF veiktais pētījums apliecina, ka mūsu valstī ir vidējs joda deficīts. 2000.gadā veiktais pētījums apliecināja, ka Latvijas bērni uzņem tikai 30-50% no nepieciešamā joda daudzuma. Joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības un smadzeņu nepietiekamības cēloņiem pasaulē.

77% Latvijas bērnu ir pazemināts joda daudzums organismā, liecina UNICEF veiktā joda deficīta pētījuma rezultāti. Veselības ministrija uzsver, ka šie skaitļi ir satraucoši, jo joda trūkums cilvēka organismā ir cēlonis smadzeņu darbības traucējumiem un vairogdziedzera saslimšanām. Ja grūtnieces uzturā ir nepietiekami daudz joda, var palielināties spontānā aborta iespējamība, sieviete šādā veidā arī riskē ar sava mazuļa garīgo attīstību, jo bērns, kas dzimis mātei ar joda nepietiekamību, zaudē daļu no saviem intelektuālajiem resursiem. Bērniem un pieaugušajiem, kuru ikdienas ēdienā joda ir par maz, pazeminās spriešanas spējas. Cilvēka smadzeņu darbībai nepieciešams vairogdziedzera ģenerētais hormons, bet, ja organismā ir joda deficīts, rodas vairogdziedzera saslimšana.

Lielākā daļa valstu apzinās problēmas nopietnību, un pēdējās desmitgadēs jodēta sāls daudzums pārtikas tirgū no 5% pieaudzis līdz 70%. Šobrīd jau vairāk nekā 100 valstis savā likumdošanā iekļāvušas prasību jodēt sāli. Vācijā jodētais sāls tiek pielietots majonēzes, kečupu, kulinārijas un maizes produktu ražošanā. Polija, piemēram, ir aizliegusi importēt nejodētu sāli. Austrijā 97% pārtikas produktus ražo ar jodsāli, izņemot dažus siera veidus. Zviedrijā un Norvēģijā jodē bērnu un neveselīgo pārtiku (piem., čipsus, burgerus, majonēzi, kečupu, piedevas ēdiena gatavošanai, garšvielas ar sāli).  Vienīgā tauta, kura jodu uzņem citādi, ir japāņi - viņi ļoti daudz uzturā lieto jūras augus un zivis. Japāņu diētā joda daudzums ir 20 reižu lielāks nekā šobrīd latviešiem.

Pasaulē ir zināmi divi joda deficīta novēršanas modeļi. Viens modelis paredz sabiedrības informēšanu, taču šī metode ir prasa lielus finansiālos ieguldījumus sabiedrības izglītošanas pasākumos un reklāmu projektos, kā arī tā realizēšanai ir nepieciešams ilgs laika posms, vismaz 20-40 gadi. Valstīs, kurās tiek lietots šis modelis, nav pārliecinošu rezultātu. Šo modeli bez īpašiem panākumiem pielieto Rumānijā, Dānijā, Lietuvā u.c., bet Lietuvā jau pašreiz ir uzsākts darbs pie sāls jodēšanas.

Otrs modelis ir universāla sāls jodēšana. Šī procesa īstenošanai nav nepieciešams ilgs laika posms ? 2-3 gadi, nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi un šai metodei ir pārliecinoši rezultāti. Universāla sāls jodēšana nozīmē, ka galda sālij, kuru var iegādāties mazumtirdzniecībā, tiek pievienots kālija jodīds vai jodāts. Deva, kuru pievieno, nerada nekādus draudus jebkura vecuma cilvēku veselībai. Šādu sāli un ar to uzņemtā joda daudzumu nav iespējams pārdozēt. Latvija ir izvēlējusies otro modeli, tādēļ VM aktīvi strādā pie normatīvo dokumentu izstrādes. Šo modeli sekmīgi realizēja Somija, Šveice, Kanāda, Armēnija.

Joda deficīta novēršanai Latvijā jānotiek līdz 2005.gadam, universālā sāls jodēšana jāveic jau līdz nākamajam gadam, atbilstoši 2002.gada maijā pieņemtajam Ņujorkas ANO Ģenerālās asamblejas Speciālās sesijas par bērniem noslēguma dokumentam-deklarācijai šPasaule, kas piemērota bērniem" (šA world Fit for Children" Millennium goals special session on children documents the convention on the rights of the child). Šis dokuments paredz joda deficīta novēršanu līdz 2005.gadam. Šai deklarācijai ir pievienojusies arī Latvija.

Par joda deficīta novēršanas pasākumiem ir runāts arī 2001.gada 6.marttā pieņemtajā Sabiedrības veselības stratēģijā, Ministru kabineta 2003.gada 2.septembrī akceptētajās pamatnostādnēs šVeselīgs uzturs 2003.-2013.gadam".

Novērst ar joda deficītu saistītās problēmas vairākkārt ir aicinājusi arī organizācija šGlābiet bērnus". Organizācija uzskata, ka Latvijas nevēlēšanās nodrošināt jodu valsts bērniem ir ANO bērna tiesību Konvencijas un vispārējo cilvēktiesību pārkāpums.

Pieteikties jaunumiem sadaļai:   Aktualitātes > Preses relīzes