Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes

Jautājumi un atbildes

15.09.2003
Aktuālākie un svarīgākie jautājumi un atbildes uz tiem tiek publicētas šajā mājas lapas sadaļā.

no vidējās darba samaksas un, saprotams, ka to neviens nesaņem, jo nestrādā tikai naktīs un svētku dienās. Līdz ar to tiek maldināti mediķi un sabiedrība, kuri redz un dzird šos ciparus, un pieņem par amata algu.

Veselības ministrija iepazinās ar Jūsu 2003.gada 10.septembra elektroniskā pasta sūtījumu un informē, ka par vidējo darba samaksu un vidējo darba algu tiek runāts, atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 26.jūlija rīkojumam Nr.401 "Par streika prasību izpildi", kas tika izdots lai pildītu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības streika prasības.

Tā kā lielākā daļa no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir uzņēmumi, tad darba samaksas apjomu saviem darbiniekiem nosaka katra uzņēmuma vadītājs, diemžēl valsts regulēt tikai minimālās algas apjomu un nav tiesīga iejaukties uzņēmuma saimnieciskās darbības organizēšanā. No valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku darba samaksas apjomu, balstoties uz Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr.217 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem", arī nosaka iestādes vadītājs.

Ar ko Latvijas veselības aprūpes sistēma atšķiras no tām, kas ir citās Baltijas valstīs un citās ES kandidātvalstīs un ES dalībvalstīs (vismaz kaut kādā statistikas formā)?

Tā kā uzdotais jautājums pēc sava satura ir ļoti plašs un prasa konkrētus kritērijus salīdzinājuma veikšanai, informējam, ka izsmeļošu informāciju par sociālās aizsardzības jautājumiem (t.sk. par veselības aprūpes sistēmu) Jūs varat atrast, aplūkojot internetā ES mājas lapā sekojošas lappuses:

Vai šīs atšķirības varētu būt par iemeslu dažādajām demogrāfijas situācijām? Kādēļ?

Lai varētu sniegt objektīvu atbildi uz šo jautājumu, ir nepieciešams iepazīties ar atbilstošu sociāloģisku pētījumu datiem, tomēr mūsu rīcībā nav informācijas, ka Latvijā būtu realizēti šāda veida pētījumi, kuros analizēta Latvijas veselības aprūpes sistēmas īpatnību saistība ar demogrāfisko situāciju. Hipotētiski varam pieļaut, ka šāda saistība pastāv.

Lūdzu nosauciet tos pakalpojumus (kas attiecas uz ģimeni, bērniem, grūtniecību u.c.) ko apmaksā valsts. Kā tas varētu ietekmēt ģimenes plānošanu?

Veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi Nr.13 (12.01.1999.). Noteikumi nosaka, ka ārstniecības iestāžu sniegtos pakalpojumus slimokases vai aģentūra apmaksā no valsts veselības apdrošināšanas līdzekļiem saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem. Par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādei ir tiesības iekasēt pacienta iemaksu minēto noteikumu noteiktajā kārtībā, bet bērni vecumā līdz 18 gadiem ir atbrīvoti no jebkādām pacientu iemaksām, t.sk., par ģimenes ārstu un speciālistu apmeklējumiem un viņu mājas vizītēm, arī par medicīnas māsas mājas vizītēm u.c. ambulatoriem un stacionāriem pakalpojumiem. Valsts apmaksā arī zobārstniecības palīdzību bērniem līdz 18 gadu vecumam, tikai pirms pakalpojumu saņemšanas ir jāpārliecinās, vai konkrētai zobārstniecības iestādei ir līgums ar slimokasi.

Tāpat no jebkādām pacientu iemaksām ir atbrīvotas grūtnieces, dzemdētājas un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti ārstniecības pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību norisi un novērošanu.

Šo noteikumu 5. daļā ir nosaukti visi pakalpojumi, ko slimokase nesedz.
Lai izvērtētu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu ietekmi uz ģimenes plānošanu, nepieciešams veikt attiecīgus socioloģiskus pētījumus.

Ko Jūsuprāt Veselības ministrija varētu darīt demogrāfijas jautājumu risināšanā?

Saskaņā ar LR Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 347 (25.07.2003) ir izveidota Demogrāfisko un ģimenes lietu padome (tās nolikums atrodams LR LR MK noteikumos Nr. 338 (25.06.2003)),  kuras sastāvā arī ir iekļauts Veselības ministrijas pārstāvis. Šī padome izveidota ar mērķi veicināt demogrāfijas un ģimenes atbalsta politiku, kā arī tās īstenošanu.

Bez tam Veselības ministrija 2001. gadā izstrādāja Sabiedrības veselības stratēģiju (skat. LR MK sēdes protokols Nr. 10 ? 43 no 06.03.2001).

LR Ministru kabinets 10.07.2003 apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto Mātes un bērna aprūpes stratēģiju Latvijā.

Kāds ir veselības budžets no IKP? Tā palielinājums sakarā ar budžeta pārskatīšanu nākamajam gadam? Kam šī nauda aizies?

Veselības aprūpes budžets (izdevumi) salīdzinājumā ar IKP:

 

milj.Ls

% no IKP *

2003.gada budžets

195,1

3,5

2003.gada budžets ar grozījumiem

208,3

3,8

2004.gada budžeta projekts

231,9

3,8


* IKP prognoze 2004.gadam ? atbilstoši materiālam "Tautsaimniecības attīstība un fiskālā politika 2003.-2007.g." (Prognoze - bāzes scenārijs), FM, 2002.gada oktobris.

Šie skaitļi attiecas uz visu nozares budžetu, tai skaitā:
2003.gadā ? konsolidētais budžets (1 mēneša finansējums Labklājības ministrijas budžetā, 11 mēneši - Veselības ministrijas budžetā);
2004.gadā ? pilns Veselības ministrijas budžets (pamatbudžets).

    • Plānotais Veselības ministrijas budžeta pieaugums 2004.gada projektā (38 milj.Ls attiecībā pret 2003.gada likumu par budžetu, 25 milj.Ls attiecībā pret 2003.gada likumu ar grozījumiem) paredzēts:
      ārstniecības personu darba samaksas normāla darba laika ietvaros palielināšanai valstī vidēji līdz 190 Ls mēnesī,
    • kompensējamo ambulatoro un centralizēti iepērkamo medikamentu iegādes nodrošināšanai 2003.gada līmenī (ņemot vērā arī PVN kompensāciju),
    • vairāku neatliekamu veselības aprūpes pasākumu nodrošināšanai 2004.gadā (bērnu reanimācijas brigādes, kohleārie implanti bērniem, kardioķirurģija, antidopinga programma).

Vai narkotiku lietotāju un alkoholiķu skaits pieaug Latvijā salīdzinot ar laiku sākot no 1990.gada? Kurās vecuma grupās?

 

1997

1998

1999

2000

2001

Alkoholisma saslimstības pieaugums

1672

2006

2347

1872

2278

Bērnu/pusaudžu saslimstības ar alkoholismu pieaugums

14

19

22

15

16

Psihoaktīvo vielu lietotāju pieaugums

196

410

645

475

220

Pieteikties jaunumiem sadaļai:   Aktualitātes > Preses relīzes