Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Fondi un investīcijas
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Fondi un investīcijas

Eiropas Komisijas Veselības programma (2014.-2020.gadam)

07.02.2017

Eiropas Komisijas trešā Savienības rīcības programma veselības jomā 2014.–2020.gadam (turpmāk – EK Veselības programma) ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Veselības stratēģijas finansēšanas instruments, kas atbalsta ES vispārējo stratēģiju Eiropa 2020.

Galvenie dokumenti:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr.282/2014 (2014.gada 11.marts) ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula);

2. Eiropas Komisijas Veselības programmas darba plāns 2017.gadam, skatīt šeit - //ec.europa.eu/

Noderīgas saites:

Faktu lapas par EK Veselības programmu (2014.-2020.gadam):

  • Eiropas pievienotā vērtība - *pdf
  • Darbības, ko līdzfinansē ar dalībvalstu iestādēm (Kopīgas Darbības) - *pdf.
  • Darbības Dotācijas - *pdf.
  • Projektu Dotācijas - *pdf.

Latvijas Nacionālais kontaktpunkts:

Inese Andersone, Veselības ministrijas Kapitālsabiedrību un nozares finanšu un investīciju uzraudzības nodaļas vadītāja, kontaktinformācija - tālrunis: +371 67876187, e-pasts: Inese.Andersone@vm.gov.lv, adrese - Brīvības iela 72, LV-1011, Rīga.

Agnija Barona, Veselības ministrijas Kapitālsabiedrību un nozares finanšu un investīciju uzraudzības nodaļas vecākā referente, kontaktinformācija - tālrunis: +371 67876158, e-pasts: Agnija.Barona@vm.gov.lv, adrese - Brīvības iela 72, LV-1011, Rīga.

Vispārīgā informācija:

Lai gan EK Veselības programmas īstenošanā tiek ievērotas dalībvalstu tiesības attiecībā uz veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu, tomēr EK Veselības programma ir līdzeklis, kas veicina rīcību tādās jomās, kurās ES rīcībai ir pievienotā vērtība, piemēram:

  • dalībvalstu labas prakses apmaiņa;
  • atbalsta sniegšana zināšanu apmaiņas vai savstarpējas mācīšanās tīkliem;
  • pārrobežu veselības apdraudējumu novēršana, lai mazinātu apdraudējuma riskus un  radītās sekas;
  • konkrētu ar iekšējo tirgu saistītu jautājumu risināšana jomās, kurās ES ir pilnvaras garantēt kvalitatīvus risinājumus dalībvalstīs;
  • inovācijas potenciāla atklāšana veselības jomā;
  • darbības, kuru rezultātā varētu izstrādāt salīdzinošās vērtēšanas sistēmu, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus ES līmenī;
  • efektivitātes uzlabošana, novēršot līdzekļu izšķērdēšanu pasākumu pārklāšanās rezultātā, kā arī finanšu resursu izlietojuma optimizācija.

Vispārējos mērķus EK Veselības programmas ietvaros plānots sasniegt, izvirzot šādus mērķus:

  • Veselības veicināšana, slimību profilakse un veselīgam dzīvesveidam labvēlīgas vides sekmēšana, ņemot vērā principu „veselība visās politikās”;
  • ES pilsoņu pasargāšana no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;
  • Atbalsts inovatīvām, efektīvām un ilgtspējīgām veselības aprūpes sistēmām;
  • Atvieglota ES pilsoņu piekļuve labākai un drošākai veselības aprūpei.

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir atbildīga par EK Veselības programmas īstenošanu. EK ar īstenošanas aktiem pieņem gada darba plānu, kurā norāda konkrētajā gadā veicamās darbības, kā arī finanšu līdzekļu indikatīvo sadalījumu.

Ņemot vērā Latvijas veselības nozares ierobežotos cilvēku un finanšu resursus Latvijai dalība EK Veselības programmā ir būtiska pieredzes gūšanai un zināšanu apmaiņas nodrošināšanai, jo informācijas apmaiņa par ES dalībvalstu pieredzi, labo praksi konkrētu jautājumu risināšanā un neveiksmēm dod Latvijai iespēju piedāvāt veselības nozares speciālistiem nepieciešamo informāciju un attīstības iespējas. EK Veselības programmas aktivitātes paredzēts veikt ES līmenī, nevis nacionālā līmenī un līdz ar to neparedz veikt specifiskus, uz mērķa grupu vērstus pasākumus tikai Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt piedaloties EK Veselības programmas aktivitātēs tiek ņemta vērā faktiskā situācija ES dalībvalstīs un tiek rasti risinājumi, kuri var tikt piemēroti un ieviesti arī Latvijā.

Kāds ir iespējamais finansējums?

Finansējums EK Veselības programmas īstenošanai laika posmam no 2014.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim ir 449 394 000 euro.

Kārtējās un ikgadējās apropriācijas piešķir Eiropas Parlaments un Padome atbilstoši daudzgadu finanšu shēmai, piemēram, 2014.gada plānotais budžets bija 54 456 100 euro, 2015.gada plānotais budžets bija 55 629 805 euro un 2016.gada plānotais budžets ir 57 992 112 euro.

ES finansiālais ieguldījums izpaužas kā dotācijas, publiskais iepirkums vai jebkura cita veida intervence, kas vajadzīga EK Veselības programmas mērķu sasniegšanai. ES izmaksātās dotācijas nepārsniedz 60 % no attiecināmajām izmaksām darbībai, kas saistīta ar EK Veselības programmā izvirzīta mērķa sasniegšanu. Īpaša lietderīguma gadījumos ES ieguldījums var būt līdz 80 % no attiecināmajām izmaksām (Regulas 7.panta 3.punkts). 

Cita starpā darbības uzskata par īpaši lietderīgām, ja:

  • vismaz 30 % no ierosinātās darbības budžeta tiek piešķirti dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (turpmāk – NKI) uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā rādītāja; 
  • attiecīgajā darbībā piedalās organizācijas no vismaz 14 iesaistītajām valstīm, no kurām vismaz četras ir valstis, kuru NKI uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā rādītāja.

Līdzfinansējums no valsts budžeta var tikt piešķirts tām iestādēm, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem var to saņemt.

Kā un kas var piedalīties EK Veselības programmā?

Ņemot vērā to, ka EK Veselības programmas ietvaros tiek paredzētas divu veidu aktivitātes – projekti un vienotās rīcības – katrai no aktivitātēm, saskaņā ar EK Veselības programmas regulu un ikgadējo darba plānu, ir savi nosacījumi.

1. Ja iestāde vēlās piedalīties kādā no EK Veselības programmas projektiem, tad tā konkursa kārtībā (par konkursa izsludināšanu tiek paziņots Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (turpmāk – CHAFEA) mājaslapā un Veselības ministrijas mājaslapā, sadarbojoties ar citu ES dalībvalstu iestādēm (viens no galvenajiem nosacījumiem dalībai EK Veselības programmas projektos), iesniedz pieteikumu CHAFEA un pozitīvā lēmuma gadījumā saņem EK finansējumu.

2. Kļūt par vienotās rīcības dalībnieku iestāde var tikai tādā gadījumā, ja tā tiek nominētā ar vadošās nozares iestādes (Veselības ministrijas) oficiālu vēstuli CHAFEA. 

EK Veselības programmas aktivitātēs drīkst piedalīties valsts un pašvaldību institūcijas, kapitālsabiedrības, nevalstiskās organizācijas un nodibinājumi (Regulas 7.panta 2.punkts), kas atbilst noteiktiem kritērijiem, kuri tiek definēti Ikgadējā darba plāna pielikumos.

Informācija par iepriekšējā perioda EK Veselības programmas izvērtējumu