Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes

Viedoklis „budžeta palielināšana veselības nozarei tās problēmas neatrisinās” – vai aicinājums nedot papildu līdzekļus veselības aprūpei?

10.10.2014
700

Veselības ministrija pauž neizpratni par Valsts kontroles publicēto viedokli saistībā ar veselības aprūpes problēmām un finansējuma palielināšanu, kas tās it kā neatrisināšot.

 VM uzskata, ka šāda viedokļa izplatīšana nākamā gada valsts budžeta sastādīšanas laikā ir vērsta uz mērķi nepalielināt finansējumu veselības aprūpes nozarei, netuvināt to starptautiskos standartos noteiktam apmēram un nerisināt visaktuālākās problēmas attiecībā uz rindu mazināšanu pie ārstiem speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, plānveida stacionāro palīdzību, pacientu līdzmaksājumu apjomu, zāļu kompensācijas sistēmas pilnveides jautājumiem, ārstniecības personu došanos darbā uz ārvalstīm u.c.

VM uzskata, ka ir ļoti būtiski katru nozarei piešķirto eiro izmantot maksimāli efektīvi – lai tas dotu maksimālu atdevi sabiedrības veselībai. Vēršam uzmanību, ka Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pietiekami efektīva un Latvija krīzi izmantoja ļoti labi, lai strukturāli sakārtotos [1]. Arī Pasaules Banka savā ziņojumā norāda, ka finanšu krīzes laikā valdība izmantoja iespēju īstenot galvenās reformas veselības aprūpes sistēmā, uzlabojot efektivitāti, izmantojot pāreju no stacionārās aprūpes uz ambulatoro [2].

Nenoliedzami ir arī tas, ka kontroles mehānismi veselības aprūpes efektivitātē tāpat kā ikvienā jomā ir jāpilnveido, tomēr VM nepiekrīt, ka veselības aprūpes sistēma nebūtu caurskatāma.

Tāpat VM uzskata, ka atbilstoši Pacientu tiesību likumā noteiktajam, trešajām personām nav izpaužama informācija par identificējamu pacientu. Tādēļ identificējamu pacientu datus par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu Valsts kontrolei nav tiesību pieprasīt un VM šādus datus nedrīkst sniegt. Tā vietā jau šobrīd Valsts kontrole var saņemt kodētus datus par pacientiem sniegto veselības aprūpi un, balstoties uz tiem, veikt analīzi.

Sabiedrības aptaujas liecina, ka iedzīvotāji veselības aprūpes nozari nosaka kā prioritāru (69% respondentu to izvirzījuši kā galveno prioritāti, kurai būtu nepieciešams novirzīt lielāku finansējumu no valsts budžeta). Tāpat aptaujas atklāj, ka aptuveni trešdaļai pensijas vecuma cilvēku ir grūtības šobrīd saņemt veselības aprūpes pakalpojumus – nav iespējams samaksāt par ārsta vizīti vai iegādāties nepieciešamos medikamentus. 

Neatkarīgi eksperti ir atzinuši, ka valdības izdevumi 3% no IKP apmērā ir nepietiekami, lai veselības aprūpes sistēma pildītu savus pamatuzdevumus – nodrošinātu sabiedrības veselību, aizsargātu no finanšu riskiem saslimšanas gadījumā un nodrošinātu iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpi [3].  

Vēršam arī uzmanību, ka 30.septembra valdības sēdē tika apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas paredz, ka veselības aprūpes finansējums ir jāpalielina katru gadu, 2020.gadā sasniedzot vismaz 4% no IKP jeb 1,4 miljardus eiro. Tādēļ VM aicina Valsts kontroli sniegt konstruktīvus priekšlikumus kontroles uzlabošanai veselības aprūpes sistēmā un atturēties no apgalvojumiem par to, ka papildus finansējums veselības aprūpei problēmas neatrisinās. Lielu daļu atrisinās.

 

[1] WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain4-5 June, 2012.  

[2] Implementation completion and results report on a series of two lokans in the amount of euro 200 million to the Republic of Latvia for a safety net and social sector reform program, 2012.

[3] Latvijas Universitātes izvērtējums (*pdf.) Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam izstrādei. 

  

 

Pieteikties jaunumiem sadaļai:   Aktualitātes