Par rezidentūru

Rezidentūra jeb ārsta pēcdiploma prakse ir praktiskā apmācība noteiktā ārsta specialitātē, kas ir loģisks turpinājums pēc sešus gadus ilgajām medicīnas studijām un ārsta diploma iegūšanas. Rezidentūras laikā ārsts rezidents strādā slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē, taču, veicot ārstnieciskas darbības un pieņemot lēmumus, konsultējas ar ārstu speciālistu, kas vada apmācības.

Viena rezidenta apmācības vidējās izmaksas 2010.gadā: 847 lati, tajā skaitā rezidenta darba samaksa - 338 lati – un apmācīttiesīga ārsta darba samaksa, kura vadībā strādā rezidents - 330 lati.

Kopējais no valsts budžeta finansēto rezidentu vietu skaits laika periodā 2010.gada janvārī  bija 548, no tiem 394 bija Rīgas Stradiņa universitātes rezidenti, bet 145 – Latvijas Universitātes. Ar kopējo rezidentu skaitu un sadalījumu pa specialitātēm iespējams iepazīties šeit.

Plānojot jauno rezidentu uzņemšanu, Veselības ministrija lūdza Galvenajiem speciālistiem, nozares profesionālajām organizācijām, Rīgas Stradiņa universitātei, Latvijas universitātei un klīniskajām universitātes slimnīcām sniegt priekšlikumus par ārstu specialitātēm un vēlamo rezidentūras vietu skaitu attiecīgajā specialitātē 2010./2011.mācību gadā.

Šogad valsts finansēto rezidentūras vietu skaits ir 171 – Latvijas Universitātei 28 vietas un Rīgas Stradiņa universitātei - 143 vietas. Ar rezidentūras vietu sadalījumu pa specialitātēm iespējams iepazīties šeit.

Veselības ministrija nolēmusi rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai paplašinātu rezidentu izvēles iespējas pēc apmācību beigšanas. Tā kā aizvien vairāk pakalpojumu tiek sniegti ambulatorajā aprūpē, kurā liela daļa no ārstniecības iestādēm ir privātā sektora komercsabiedrības, nepieciešams veikt izmaiņas valsts finansētās rezidentūras absolventu sadales kārtībā, paplašinot ārstniecības iestāžu loku, kurās varētu uzsākt darbu jaunie ārsti. Viens no kritērijiem rezidentūras absolventu sadalē varētu būt ārstniecības iestāde, kas atrodas līgumattiecības ar Veselības norēķinu centru (neatkarīgi no ārstniecības iestādes īpašuma formas).

Savukārt, lai veicinātu vienlīdzīgāku ārstu sadalījumu republikas pilsētās un lauku teritorijās, Veselības ministrija piedāvā kā vienu no kritērijiem rezidentūras absolventu sadalē noteikt ārstniecības iestādi, kas neveic ārstniecību republikas pilsētās. Šajā gadījumā jaunie ārsti varētu veidot arī savas prakses un sniegt pakalpojumu lauku iedzīvotājiem. Kopumā sadales kārtībai jābūt maksimāli atbrīvotai no dažāda veida birokrātiskām procedūrām, dodot iespēju jauniem ārstiem saskaņā ar paredzētajiem kritērijiem pašiem izvēlēties ārstniecības iestādi.