Sasniegumi medicīnā 2009.gadā

2009.gads Latvijas praktiskajā un zinātniskajā medicīnā iezīmīgs ar daudzām mediķu veiksmēm. Veiksmes zinātniskajās atklāsmēs Latvijas mediķiem nesušas pasaules medicīnas sabiedrības atzinību. Veiksmes praktiskajā ķirurģijā mūsu valsts mediķiem pievērsušas pasaulē atzītu speciālistu uzmanību. Veiksme vadījusi visus mediķus, kuri godā tur zvērestu – kalpot savam darbam!

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle: „Medicīnas attīstība turpinās, spītējot grūtajam krīzes laikam. Latvijas vadošo mediķu profesionalitāte, iepretim valsts iespējām, zināmā mērā ir izaicinājums. Daudzi mediķi brīžiem strādājuši uz viena vienīga entuziasma pamata. Hipokrāta zvēresta vārdi - ārstēt sasirgušos, cik labi vien iespējams, cienīt savus skolotājus, saglabāt tīru ārsta māku – būtībā ir filozofiski daiļrunīgi – tā ir drosme ziedot sevi izvēlētajai mediķa profesijai, tas ir zvērests cilvēkiem, tautai – un - tikai šādi definēts darbs var nest laimi un  panākumus! Latvijas ārsti ir uzticīgi šim zvērestam. Veselības aprūpes jomā paveiktajam darbam ne reizi vien arī 2009. gadā plašsasziņas līdzekļos veltīti tādi vārdi kā - "unikāla operācija", "pirmo reizi Baltijā", "operācija, kas veikta pirmo reizi pasaulē", „Latvijas speciālisti izstrādājuši un pielietojuši jaunu ārstniecības metodi"... Lai šādi un līdzīgi vārdi kuplina mediķu praktisko un inovatīvo veikumu arī 2010.gadā!”

Mēs lepojamies, ka 2009.gada spilgtu sasniegumu saraksts medicīnā ir plašs!
Mēs lepojamies, ka Latvijas medicīnā strādā talantīgi speciālisti!
Mēs lepojamies!

Būtiskākie sasniegumi medicīnā 2009.gadā:

Latvijas Zinātņu akadēmijā nosaukti nozīmīgākie Latvijas zinātnes sasniegumi 2009.gadā, tostarp, medicīnā:

1) Izstrādāta un ieviesta kompleksa klīniski ģenētiskās izmeklēšanas metode bērnu hronisko slimību riska faktoru noskaidrošanai (Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) kor.loc. Ingrīda Rumba, Dr. Liene Ņikitina–Zaķe, Dr. Tatjana Sjakste, Ieva Saulīte, Irēna Rinkuža, Dr. Silvija Remberga, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Gaiļezerā).

2) Sirds struktūrelementu biomehānisko īpašību un morfoloģijas izpētes rezultātā pamatota sirds struktūrkomponentu aizstājēju izstrāde, kā arī asinsvadu protēžu radīšana, izmantojot cilmes šūnas uz dažādu materiālu matricām (Mārtiņš Kalējs, Pēteris Stradiņš, LZA Dr.h.c. Romans Lācis, LZA Dr.h.c. Iveta Ozolanta, Jānis Pavārs, LZA kor.loc. Vladimirs Kasjanovs; Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrs, Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbībā ar Lozannas Universitāti).
 
3) Noskaidroti imūnģenētiskie un bioķīmiskie raksturojumi, kas ļauj prognozēt un būtiski uzlabot terapiju hroniskiem virushepatīta C pacientiem (LZA kor. loc. Ludmila Vīksna, Arturs Sočņevs, Valentīna Sondore, Jāzeps Keišs, Baiba Rozentāle; Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Infektoloģijas centrs).

Starp nozīmīgākajiem sasniegumiem  medicīnas jomā:

1) Kuņģa vēža terapijas efekta izvērte valsts pētījumu programmas projekta „Diagnostikas metožu izstrāde ļaundabīgu audzēju riska faktoru noteikšanai, agrīnai audzēju un pirmsvēža stāvokļu diagnostikai, audzēju terapijas optimizēšanai” ietvaros. Četrus gadus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā tika pētīti kuņģa vēža ķirurģijas rezultāti 461 pacientam, kuriem veikta gastrektomija. Mediķu secinājums - iegūtie rezultāti kopumā atbilst sasniegtajam lielajos ārstnieciskās medicīnas centros Eiropā un ASV, kur ir ļoti liels operēto pacientu apjoms, tomēr patomorfoloģiski izmeklēto limfmezglu skaits bija ievērojami mazāks nekā rekomendēts starptautiskās vadlīnijās adekvātas audzēja TNM gradācijas noteikšanai. Iegūtie rezultāti apstiprina mērķtiecību koncentrēt pacientu ar kuņģa vēzi ārstēšanu specializētos centros ar lielu pacientu caurplūdi, tādējādi vienlaikus arī apstiprinot mūsu valstī atbalstīto reformu stratēģijas lietderīgu virzību. Pētījumu veica - Mārcis Leja (projekta vadītājs) Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, gastroenterologs; Armands Sīviņš, ķirurgs; G.Ancāns, M.Tomofejevs, Viesturs Krūmiņš - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, onkoloģijas ķirurgs; Viesturs Boka - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, ķirurgs; A.Stengrevics -  Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, onkoloģijas ķirurgs.

2) Sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma (SIRS) prevalences izpēte slimnīcā ārstētiem bērniem ar drudzi valsts pētījumu programmas projekta „Bērnu mirstības samazināšana, uzlabojot dzīvībai bīstamu infekcijas slimību agrīnu diagnostiku” ietvaros. 943 bērniem tika izvērtēti SIRS kritēriji, ņemot vērā katra bērna vecumam atbilstošās vitālo pazīmju un rādītāju vērtības – ķermeņa temperatūra, sirdsdarbības frekvence, elpošanas frekvence, leikocītu skaits. Pētījuma rezultātā tika izstrādāti jauni ārsta rīcības algoritmi ambulatoram un stacionāram etapam, šķirojot bērnus ar drudzi trīs piesardzības līmeņos, kam izstrādāti atbilstoši klīniskie un laboratoriskie kritēriji.

3) Pētījums parādīja, ka Latvijā bērniem novērojama sepses hipodiagnostika, un ar to saistīta gan vēla bērnu hospitalizācija specializētā stacionārā, gan, iespējams, arī nepilnvērtīga diagnostisko un ārstniecisko darbību intensitāte un spektrs, gan šo dzīvībai bīstamo stāvokļu statistiskās uzskaites neprecizitātes.Pētījumu veica - Dace Gardovska (projekta vadītāja), bērnu infektologs, Rīgas Stradiņa universitāte; Jana Pavāre, pediatrs; Ilze Grope, bērnu infektologs, Rīgas Stradiņa universitāte. Iesniegts pieteikums patenta saņemšanai - Ģenētiskās prognozēšanas metode sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma (SIRS) attīstībā.

4) Pēteris Tretjakovs (projekta vadītājs), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, biologs; Antra Jurka - Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, biologs; I.Bormane, V.Mackevičs, I.Miķelsone, L.Balode, D.Reihmane, I.Stuķēna, G.Bahs, A.Lejnieks, J.I.Aivars, V.Pīrāgs veikuši pētījumu „Adipokīni un iekaisuma faktori kā jauni riska marķieri” Valsts pētījumu programmas projekta „Aptaukošanās izraisīto slimību un cukura diabēta mūsdienīgu agrīnās diagnostikas, profilakses un terapijas pasākumu izstrāde” ietvaros. Pētījuma rezultāti liecina, ka pacientiem ar aptaukošanos ir vērojamas agrīnas un būtiskas pārmaiņas asins seruma adipokīnu koncentrācijā, piemēram, samazinās pretiekaisuma biomarķiera adiponektīna koncentrācija, bet palielinās rezistīna, leptīna un citu adipokīnu koncentrācija. Minētie biomarķieri liecina par zemas pakāpes iekaisuma procesiem gan agrīniem pacientiem ar aptaukošanos, gan adipoziem 2.tipa cukura diabēta riska un adipoziem koronārās sirds slimības slimniekiem, īpaši, insulīna rezistences apstākļos. Pētījuma rezultātā iegūti jauni un novatoriski dati arī par citu citokīnu un augšanas faktoru  pārmaiņām adipoziem metabola sindroma pacientiem ar un bez 2.tipa cukura diabēta un koronārās sirds slimības.

5) Kārlis Kupčs – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas radiologs, Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras mācību spēks, medicīnas zinātņu doktors veicis  novatorisku zinātnisku pētījumu, kas ir pamatā  izciliem klīniskiem  sasniegumiem invazīvā neiroradioloģijā -   "Intrakraniālu  stentu pielietojuma izstrāde galvas smadzeņu artēriju aterosklerotisku bojājumu un  arteriālu aneirismu endovazālā ārstēšanā”.

6) Ainažu psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja Ilona Balode izrādījusi lielu uzņēmību un pašiniciatīvu, īstenojot projektu par ārstnieciskās iestādes attīstību un darbības pilnīgošanu. Saņemts pagasta un novada ļaužu un administrācijas, slimojošo bērnu vecāku un slimnīcas kolektīva augsts vērtējums Ilonas Balodes paveiktajam par izveidoto jaunās slimnīcas ēkas kompleksu, kas pilnībā piemērots bērnu ar garīgiem traucējumiem ārstēšanai, rehabilitācijai un integrēšanai sabiedrībā. Ārste, līdzās struktūrfondu finansējumam, pēc savas iniciatīvas piesaistījusi arī finansējumu no Holandes, Norvēģijas, Vācijas. Tas ļāvis izveidot modernu sporta zāli, ūdensterapijas zāles, lasītavu, četras mācību klases ar specializētās skolas apmācības programmu. Projekta realizācija un rezultāts parāda kādas ir iespējas mūsdienīgi attīstīt slimnīcu, pateicoties pat tikai viena cilvēka enerģijai un ieinteresētībai meklēt risinājumus kā garīgi slimo bērnu ikdienu padarīt vieglāku un gaišāku.

Latvijā veiktas unikālas operācijas Baltijas un pasaules mērogā:

1) Profesors Aris Lācis – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centrs; asociētais profesors Andris Ērglis - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnika, kā arī visi mediķi, kuri veica unikālu operāciju - pirmo autologo cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī 4 mēnešus vecam zīdainītim ar sirds mazspēju, kas apdraudēja bērna dzīvību. Operācija tika veikta pētījuma „Autologo kaula smadzeņu mononukleāro šūnu transplantācijai dilatācijas kardiomiopātijas skarto audu reģenerācijai” ietvaros. Baltijā pirmā autologo cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī pacientam pēc notikuša miokarda infarkta tika veikta 2008.gada septembrī. 2009.gada maijā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi tika veikta cilmes šūnu implantācija miokardā četrus mēnešus vecam bērnam ar smagu sirdskaiti.

2) Asociētais profesors Andrejs Ērglis, Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvās kardioloģijas laboratorija, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca – 2009.gada augustā veikuši unikālu operāciju – tika veikta Latvijā pirmā mononukleāro šūnu frakcijas ievadīšana aizkuņģa dziedzerī diviem 2.tipa diabēta pacientiem pie koronārās saslimšanas. Minētās šūnas tika ievadītas ar nodomu un mērķi, ka tās spēs būtiski uzlabot aizkuņģa dziedzera darbību un palīdzēs pacientiem atbrīvoties no insulīna un/vai zāļu lietošanas nepieciešamības. Procedūras tika veiktas klīniska pētījuma „Autologu kaula smadzeņu mononukleāro šūnu transplantācija aizkuņģa dziedzerī 2.tipa diabēta pacientiem” ietvaros. Latvijas mediķi sākuši klīniskos pētījumus, lai slimniekiem palīdzētu arī agrīna pirmā tipa diabēta un multiplās sklerozes gadījumos. Šāda operācija nekur citur pasaulē nav veikta.

3) P.Stradiņš, E.Strīķe, A.Ērglis, D.Krieviņš – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca – 2009.gada   septembrī izcili paveica aortas atjaunošanas operāciju  pēc plīsuma 62 gadus vecam pacientam, atjaunojot aortu ar sintētisku protēzi un atjaunojot asins plūsmu  uz smadzenēm. Šāda veida operācija ir ļoti rets gadījums pasaules mediķu praksē un parādīja Latvijas mediķu spēju veikt etapveidīgu operāciju ciklu, sadarbojoties komandā vairāku nozaru speciālistiem. Operācija ilga 8 stundas. Latvijā tā bija pirmā šāda veida operācija.

4) S.Lejniece un komanda, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca – veikusi  sekmīgu alogēnā asinrades cilmes šunu transplantāciju, kas ļāvusi trīs gadu laikā pilnībā izveseļoties 29 gadus vecam akūtas limfoleikozes pacientam.

5) Septembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas Centra mediķi, sadarbojoties ar Plastiskās un mikroķirurģijas centra speciālistiem,  pirmo reizi Latvijā veikuši apjomīga un pilnīga apakšžokļa rekonstrukciju vienlaikus ar mutes pamatnes un apakšžokļa ļaundabīga audzēja operāciju. Pirmo reizi Latvijā vienas operācijas laikā pacientam ar mutes pamatnes un apakšžokļa ļaundabīgu audzēju izņēma audzēju un atjaunoja žokli. Operācija ilga 12 stundas, un to veica līdztekus divas brigādes. Operācijas rezultātā pacientam atjaunota spēja gan ēst, gan runāt.

6) Plastiskās un mikroķirurģijas centra speciālisti pirmo reizi veikuši unikālu operāciju - apjomīgu rokas replantāciju augšdelma līmenī 33 gadus vecam vīrietim.

7) Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas speciālisti izstrādājuši jaunu metodi pacientu ar lieliem kaulu defektiem ārstēšanā. Kaula defekta vieta tiek aizstāta ar titāna cauruli, kuru aizpilda ar plastisko kaula materiālu, kas ņemts no paša pacienta augšstilba kaula kanāla. Iepriekš šāda tipa pacientiem ar lieliem kaulu defektiem varēja palīdzēt tikai gadiem ilgs ārstēšanas kurss un vairāku posmu operācijas, Latvijas speciālistu izdomāta metode tagad slimniekiem ļauj palīdzēt daudz ātrāk. Augustā ar jauno metodi pirmo reizi Baltijā Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas speciālisti veiksmīgi operējuši trīs pacientus ar lieliem kaulu defektiem.

8) Novembrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā 19 gadus vecai pacientei veikta līdz šim neiespējama sarežģīta galvas asinsvadu patoloģijas operācija.

9) Martā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā pirmo reizi Baltijas un Skandināvijas valstīs veica muguras skriemeļu fiksācijas operāciju ar minimālu iejaukšanos. Līdz šim ik gadu tika veikts aptuveni 300 operāciju ar atklāto griezumu, bet šoreiz operācijas laikā tika veikti tikai nelieli iegriezumi instrumentu ievadīšanai katras fiksācijas skrūves ievietošanas vietā.

10) Novembrī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, izmantojot jaunākās paaudzes angiogrāfu, veiksmīgi izdarītas divas pasaules mērogā unikālas operācijas pacientiem ar aknu cirozi.