Pacienta tiesības un pienākumi

Sadaļā „Pacienta tiesības” ir norādīta kontaktinformācija, kur Jūs varat vērsties pēc palīdzības un saņemt konsultāciju, ja uzskatāt, ka ir pārkāptas pacienta tiesības. 

Veselības inspekcija - veselības nozares valsts uzraudzību un kontrole
Rīgas Austrumu slimnīcas Pacientu ombuds
Veselības norēķinu centra bezmaksas informatīvais tālrunis 80001234

Pacienta tiesības un pienākumi

Mūsu galvenais pienākums rūpēties par savu veselību. Veselības profilakse tās ir zināšanas kā izvairīties no slimībām un kā savlaicīgi atklāt slimības to pašā sākuma stadijā, lai veiksmīgāk izārstētos.

• Izvairīties no slimībām varam ar veselīgu dzīvesveidu, kustoties, lietojot veselīgu uzturu, ierobežojot kaitīgos ieradumus, iegūstot zināšanas, kas ir derīgs un veselīgs, bet no kā jāizvairās mums katram pašam.
• Savukārt, savlaicīga slimību profilakse nozīmē regulāri apmeklēt savu ģimenes ārstu, doties uz bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Un vienmēr atcerēties, ka slimība atklāta sākuma stadijā ir vieglāk un ar labākiem rezultātiem ārstējama, kā arī radīs mazākus izdevumus budžetā.

Ja slimība mūs tomēr ir pārsteigusi, vēršoties pie ārsta, ceram saņemt laipnu un cieņas pilnu, un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un tās smaguma pakāpes. Ārstēšanas gaitā vēlamies saņemt pilnu informāciju par slimības gaitu, prognozēm un izvēlētajām ārstēšanas metodēm. Savukārt, mums kā pacientiem ir pienākums ievērot visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos norādījumus.
Vairāk par pacienta tiesībām un pienākumiem lasiet „Pacientu tiesību likumā”.

Tomēr, dažkārt, ārstniecības procesā šāda sadarbība neveidojas un rodas konfliktsituācijas, kuru risināšanā vēlamies Jums palīdzēt.   

 Kādā gadījumā Jūs varat vērsties pēc palīdzības:

• Ja Jums radušās šaubas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti (piemēram, aizdomas par nepareizu vai nekvalitatīvi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu) – jāvēršas Veselības inspekcijā;
 
• Ja Jums rodas šaubas par pieprasītajiem maksājumiem vai arī valsts garantētās ārstēšanas saņemšanas iespējām (maksājot pacienta iemaksu, netiek izsniegts čeks, netiek izskaidrotas iespējas saņemt valsts budžeta apmaksātu ārstēšanu maksājot tikai pacienta iemaksu u.c.) – jāvēršas Veselības inspekcijā;

• Jūs uzskatāt, ka ārstēšanās procesā netika ievērotas vispārējās ētikas un pieklājības normas – būtu jāvēršas pie ārstniecības iestādes vadības;

• Ja esat saskatījis citus pacienta tiesību pārkāpumus savā ārstniecībā, piemēram, ārstniecības personas negodprātīgu rīcību (pieprasīta nepamatota samaksa par ārstniecību) – jāvēršas tiesībsargājošās institūcijās. 

Kur vērsties pēc palīdzības

! Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka, saskaroties ar problēmām ārstniecības iestādē, iesakām tās vispirms mēģināt atrisināt ar konkrēto ārstu vai ārstniecības iestādes vadītāju. Jums ir tiesības iesniegt savu sūdzību konkrētās ārstniecības iestādes vadītājam un informēt viņu par nepilnībām, aprakstot konkrēto situāciju.

Veselības inspekcija

No 2009.gada 1.oktobra veselības nozares valsts uzraudzību un kontroli veic viena iestāde – Veselības inspekcija

Veselības inspekcija nodrošina veselības aprūpes (medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes), sabiedrības veselības (epidemioloģiskās drošības, vides higiēnas, dzeramā ūdens, trokšņu) uzraudzību, veic kosmētikas līdzekļu, ķīmisko vielu un produktu, kā arī zāļu tirgus uzraudzību. Ar 2009.gada 1.septembri Veselības inspekcija pārņēma likvidētās Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) funkcijas:  slimību riska faktoru uzraudzība (izņemot infekcijas slimības), kā arī tādu vides faktoru uzraudzība, kuri izraisa saslimšanu un veselības veicināšanas īstenošanas uzraudzība reģionālajā līmenī.

2009.gada 1.oktobrī no Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (VSMTVA) Veselības inspekcija pārņēma ārstniecības iestāžu reģistra papildināšanu un informācijas aktualizēšanu, ārstniecības personu reģistra uzturēšanu, kā arī medicīnas ierīču lietotāju, ražotāju un tirgus uzraudzību. Savukārt no Medicīnas profesionālā izglītības centra (MPIC) – ārstniecības atbalsta personu reģistra uzturēšanu.

Inspekcijas pārziņā turpmāk būs arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju un to sniegšanas uzraudzība, pārbaudot atbilstību normatīvajiem aktiem un līgumiem, kas līdz šim bija Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) kompetencē.

Veselības inspekcija izskata iedzīvotāju iesniegumus par:
• Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitāti;
• Valsts garantētiem medicīnas pakalpojumiem (pacientu maksājumiem, informācijas un medicīnisko pakalpojumu pieejamību ārstniecības iestādēs un to darba organizāciju, kompensējamiem medikamentiem);
• Zāļu kontroles jautājumiem (zāļu cenas pamatotību, kompensējamo un recepšu zāļu izsniegšanu aptiekās un zāļu uzglabāšanu);
• Kosmētikas līdzekļu, ķīmisko vielu un produktu uzraudzību;
• Sabiedrības veselības kontroles jautājumiem (epidemioloģisko drošību, dzeramā ūdens nekaitīgumu, trokšņiem, vides higiēnu).

Kādā gadījumā Jūs varat vērsties pēc palīdzības Veselības inspekcijā:
• Ja Jums radušās šauba par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti (piemēram, aizdomas par nepareizi vai nekvalitatīvi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu);
• Ja Jums rodas šaubas par pieprasītajiem maksājumiem vai arī valsts garantētās ārstēšanas saņemšanas iespējām (netiek izskaidrotas iespējas saņemt budžeta apmaksātu ārstēšanu, maksājot tikai pacientu iemaksu);
• Ja Jūs neapmierina ārstniecības iestāžu darba organizācija;
• Ja Jums rodas šaubas par zāļu cenu pamatotību, jautājumi par kompensējamo un recepšu zāļu izsniegšanu vai uzglabāšanu aptiekās.

Iesniegumu izskatīšanas kārtība un noteikumi:
Veselības inspekcija gadījuma izskatīšanu uzsāk, saņemot personas rakstveida iesniegumu par problēmu.

• Iesniegumā jānorāda iedzīvotāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālrunis un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdzētu sazināties ar iesniedzēju.
• Iesniegumā jāizklāsta problēmas būtība un jāmin konkrēti fakti (ārstniecības iestāde vai persona, ārstēšanās laiks vai apmeklējuma datums, kā arī vēlams pievienot visu informāciju, kas varētu būt noderīga lietas izskatīšanā, piemēram, izrakstus, konsultantu slēdzienus un čekus, kā arī rentgenogrammas, magnētiskās rezonanses (MTG) izmeklējumu rezultātus  un kompjūtertomogrammas (CT), kas atrodas pie pacienta u.c.)
• Visu pārbaudei nepieciešamo dokumentāciju pieprasa Veselības inspekcija.
• Klients saņem rakstveida atbildi Iesnieguma likumā noteiktajā termiņā, kas, atkarībā no pārbaudes apjoma, parasti ir līdz 30 dienām. Ja objektīvu iemeslu dēļ lietas izskatīšanā 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, par to rakstveidā paziņo iesniedzējam.
• Ziņas, kas iegūtas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi, ir konfidenciālas.

Veselības inspekcijas tālruņi konsultācijām:
Operatīvu informāciju par iedzīvotājiem aktuālām problēmām un  jautājumiem, kā arī atbildes uz neskaidriem jautājumiem pacienti var saņemt pa tālruņiem (speciālistus pa šiem tālruņiem var sazvanīt katru darba dienu no plkst. 8:30 līdz 17:00).

Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitāte	67221244
Par valsts garantētiem medicīnas pakalpojumiem (pacientu maksājumiem, informācijas un medicīnisko pakalpojumu pieejamību ārstniecības iestādēs un to darba organizāciju, valsts kompensējamiem medikamentiem)	67081611
Zāļu kontroles jautājumi (zāļu cenas pamatotība, kompensējamo un recepšu zāļu izsniegšana aptiekās un zāļu uzglabāšana)	67357811
Kosmētikas līdzekļu, ķīmisko vielu un produktu uzraudzības jomā	67507991
Sabiedrības veselības kontroles jautājumi (epidemioloģiskā drošība, vides higiēna, dzeramā ūdens nekaitīgums, trokšņi)	67819685
Higiēnas novērtēšana, būvprojektu un objektu atbilstības novērtēšana, dzeramā un peldvietu ūdens kvalitātes monitorings	67317787
Veselības inspekcijas uzticības tālrunis –automātiskais atbildētājs	67819696

       
Veselības inspekcijas juridiskā un faktiskā adrese:
Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012
(bijušajās Sabiedrības veselības aģentūras telpās, pirms VEF tilta)

Tālrunis: 67819671; fakss: 67819672.
e-pasts: vi@vi.gov.lv, mājas lapas adrese: www.vi.gov.lv

Veselības inspekcijas speciālisti apmeklētājus pieņem katru darba dienu no plkst. 8:30 līdz 17:00. Apmeklētājus pēc rotācijas principa pieņem un konsultē dežūrējošie ārsti eksperti un inspektori. Inspekcijas darbinieki sniedz palīdzību rakstveida iesniegumu noformēšanā.

Konsultācijām ar konkrētām amatpersonām, struktūrvienību vadītājiem konkrētā dienā vai laikā iepriekš nepieciešams pieteikties pa tālruni: 67819671.

 Pacientu Ombuds

Pacientu Ombuds ir neatkarīgs nodibinājums, kurš ar LR Veselības ministrijas un Rīgas Austrumu slimnīcas atbalstu, 2008. gadā uzsāka darbību, lai uzlabotu pacientu un ārstniecības personu sadarbību, veicinātu pacientu tiesību un pienākumu attīstību, kā arī strādātu pie veselības aprūpes kvalitātes celšanas.

Pacientu Ombuds šobrīd sadarbojas ar daudzām Latvijas ārstniecības iestādēm, sniedz konsultācijas Latvijas pacientiem, medicīnas darbiniekiem par veselības tiesībām, komunikāciju un organizāciju saistītos jautājumos, risina sūdzības, kā arī strādā pie dažādām izglītojošām un informatīvām aktivitātēm.

Pacientu Ombuds aktīvi sadarbojas arī ar dažādām Eiropas pacientu un veselības aprūpes institūcijām un plāno vairākas aktivitātes, lai veicinātu pārrobežu veselības aprūpes jautājumus arī Latvijā.

Pacientu Ombuda darbības jomas:

Konsultāciju sniegšana pacientiem, to tuviniekiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem pacientu tiesību un pienākumu, organizatoriskos un citos ar veselības aprūpi saistītos jautājumos. Konsultācijas var tikt sniegtas telefoniski, elektroniski vai klātienē;

Sūdzību risināšana – sūdzību reģistrēšana, dokumentācijas sagatavošana, pārrunas ar pacientiem, slimnīcas darbiniekiem, lai noskaidrotu sūdzības būtību un piedāvātu piemērotāko risinājumu. Sūdzību un konfliktu risināšanā iesaistās pēc vajadzības Pacientu Ombuda konsultanti, kuri ir specializējušies saskarsmes, juridiskos vai ar veselības aprūpes organizēšanu saistītos jautājumos;

Pacientu Ombuds sniedz ārstniecības iestāžu vadībām un darbiniekiem atgriezenisko saiti – informē par raksturīgākajām problēmām, to risinājumiem un sniedz savus ieteikumus, lai nākotnē izvairītos no šādām problēmām;

Pacientu Ombuds plāno dažādas informatīvas kampaņas gan ārstniecības darbiniekiem, gan protams, pacientiem;

Aptauju un pētījumu veikšana – tiek noskaidrotas pacientu zināšanas un izpratne par savām tiesībām un pienākumiem, par to kā notiek veselības aprūpes organizēšana, kā arī kāda ir pacientu un viņu tuvinieku apmierinātība ar saņemtajiem pakalpojumiem. Iegūtie rezultāti ļauj sniegt konkrētus ieteikumus ārstniecības iestāžu vadībām, ko uzlabot, lai palielinātu savu klientu apmierinātību ar darbu un pakalpojumiem;

Dažādas aktivitātes – dalība darba grupās, semināros, konferencēs u.c., lai veicinātu veselības aprūpes attīstību Latvijā.

Pacientu Ombuds aicina ikvienu pacientu, kā arī veselības aprūpes speciālistus un iestādes sadarboties un vērsties ar saviem jautājumiem, sūdzībām un ierosinājumiem, lai kopīgi uzlabotu un risinātu ar veselības aprūpi saistītos jautājumus Latvijā.

Pacientu Ombuds
http://www.pacientuombuds.lv/
ombuds@pacientuombuds.lv
tālr. 28646268

 Veselības norēķinu centrs

Veselības norēķinu centrā darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis 80001234. Zvanot pa šo tālruni iedzīvotājiem tiek sniegta papildus iespēja uzzināt sev interesējošos jautājumus par veselības aprūpi. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka zvanot uz bezmaksas tālruni, pirms savienošanas ar speciālistu Jums būs jāuzgaida, ja konkrētajā mirklī telefona līnija būs aizņemta.

ZVANIET! – darbdienās no plkst. 8:30 līdz 12:30 un no 13:00 līdz 17:00, (piektdienās līdz 16:00).

Iedzīvotāji zvanot pa šo bezmaksas informatīvo tālruni var saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram: 

• Kā es varu piereģistrēties pie ģimenes ārsta?
(zvanot pa šo tālruni var uzzināt ģimenes ārstus pie kā var reģistrēties, operatores arī pēc iedzīvotāja dzīvesvietas norādīs tuvāko ģimenes ārstu).

• Cik man jāmaksā pacienta iemaksa? Vai ārsts man nav paprasījis par daudz?
(saņemot ārstēšanu kādā no ārstniecības iestādēm pacientiem ir iespēja pārliecināties vai samaksātā naudas summa atbilst valsts noteiktai pacienta iemaksai).

• Vai man pienākas kompensējamās zāles?
(nosaucot konkrētu zāļu nosaukumu pacientiem ir iespējā pārliecināties vai medikamenti ir Kompensējamo zāļu sarakstā, vai attiecīgās zāles tiek kompensētas pie konkrētas diagnozes).

• Kā var saņemt atbrīvojumu no pacienta iemaksām?
(ja iedzīvotājs jau ir veicis pacienta iemaksu maksājumus, kas sasniedz 400 latus kalendārā gada laikā, ir iespēja saņemt atbrīvojumu no turpmākas pacientu iemaksu maksāšanas līdz gada beigām).

• Kā pieteikties un kā var saņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)?
(sīkāk tiks paskaidrots kā var pieteikties EVAK saņemšanai un cik ilgā laikā to ir iespējams saņemt).

• Vai Latvijas iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā var saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību, uzturoties kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas (Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas) valstīm?

Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai tās iedzīvotājiem paveras plašākas iespējas ceļot. Uzturoties kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas (Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas) valstīm, kā arī Šveicē (turpmāk tekstā - Dalībvalstis), Latvijas iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā var saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību.

No 2004.gada 1.maija Latvijā stājas spēkā Eiropas Savienības normatīvie akti, tai skaitā:

Padomes (EEK) Regula Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas ES teritorijā un 1972.gada 21.marta Padomes Regulu (EEK) Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.1408/71.

No minētajām regulām izriet, ka personai pārvietojoties Eiropas Kopienas teritorijā, tā nezaudē tiesības uz valsts garantēto medicīnisko palīdzību. Jāņem vērā, ka katrai Dalībvalstij ir savi nacionālie likumi un Regula Nr.1408/71 tiek izmantota tikai, lai tos koordinētu.

Valstis, uz kurām attiecas minētie Eiropas Savienības normatīvie akti:

Eiropas Savienības dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija,  Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Lielbritānija un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karaliste, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstis: visas ES valstis un Norvēģija, Islande, Lihtenšteina. No 2006.gada 1.aprīļa arī Šveice.