Ieteikumi, uzturoties saulē

Uzturoties svaigā gaisā un veicot dažādas fiziskās aktivitātes dārzā vai sauļojoties pludmalē, nedrīkst aizmirst, ka pārmērīga uzturēšanās saulē var nodarīt kaitējumu veselībai. Saules starojums var izraisīt ādas apdegumus, kā arī veicināt ādas novecošanos un audzēju veidošanos.

!Atceries: nekļūsti saules atkarīgs un nenodari kaitējumu veselībai – tava āda var kļūt apdegusi un sāpīga!

Sauļojies pakāpeniski katru dienu neilgu laiku. Necenties kļūt „brūns” vienas dienas laikā. Visu dienu uzturoties saulē, visdrīzāk skaista šokolādes brūnuma vietā tu vari kļūt raibi sarkans un sāpīgs un pārējās  dienas būsi spiests pavadīt ēnā.

Kā rūpēties par bērniem saulainā laikā?

Bērni paši nespēj pasargāt sevi no saules apdegumiem, par to jārūpējas pieaugušajiem. Atcerieties:
• Bērni līdz 12 mēnešu vecumam drīkst atrasties tikai ēnā.
• Pirmo reizi atklātā saulē neapģērbtam bērnam vēlams atrasties ne vairāk par 5-7 minūtēm, pakāpeniski šo laiku var palielināt.
• Bērniem un pusaudžiem sauļošanās laikā obligāti jālieto saules aizsarglīdzekļi, jo viņiem āda ir daudz jūtīgāka nekā pieaugušajiem. Bērniem jāizmanto pretsaules aizsarglīdzeklis ar SPF koeficientu vismaz 25-35.
• Nekad nelieciet mazus bērnus gulēt saulē.
• Nodrošiniet, lai bērnu rotaļātos ēnā.
• Karstā laikā pastaigājoties un rotaļājoties bērniem nepieciešams piemērots apģērbs un galvassega aizsardzībai no saules.
• Bērniem nav ieteicams apmeklēt solārijus.

Tomēr atceraties, ka neviens sauļošanās aizsarglīdzeklis nenodrošina pilnīgu Ultravioletā starojuma filtru. Neskatoties uz sauļošanās līdzekļa lietošanu zīdaiņi un mazi bērni nedrīkst ilgstoši atrasties tiešā saules staru ietekmē.

Karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti:

• Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kam vairāk par 75 un kuri dzīvo vieni vai aprūpes namos.
• Cilvēki ar garīgiem traucējumiem, plānprātību, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību.
• Slimnieki, kas ir piesaistīti pie gultas.
• Cilvēki, kas lieto noteiktus medikamentu veidus.
• Cilvēki, kas slimo ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām.
• Cilvēki, kas lieto alkoholu vai narkotikas.
• Zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kas jaunāki par 4 gadiem.
• Fiziski aktīvi cilvēki, piemēram, roku darba darītāji, sportisti.

Ja Jūs aprūpējat cilvēkus, kuri varētu būt riska grupā, iestājoties karstuma vilnim, ir svarīgi iepriekš plānot savu rīcību, jo šāda iepriekšēja plānošana var samazināt karstuma izraisīto nāves gadījumu skaitu.

Īpaši karstā laikā cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, kas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu. Abus šos stāvokļus nepieciešamas novērst nekavējoties.

Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:
• galvassāpes,
• slikta dūša,
• intensīvas slāpes,
• miegainība,
• apsārtusi un sausa āda,
• pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās,
• apjukums,
• agresivitāte,
• krampji un samaņas zudums, 
• karstuma dūriens iestājas, ja netiek ārstēts karstuma radītais nespēks, bet tas var parādīties arī pēkšņi un bez brīdinājuma. Karstuma dūriens izraisa neatgriezeniskus organisma, tostarp smadzeņu, bojājumus, vai pat nāvi.

Kā sevi pasargāt karstā laikā?

Laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz vairāk nekā plus 25 un pat vairāk nekā plus 30 grādus pēc Celsija, ir īpaši svarīgi neaizmirst par pamatnosacījumiem savas un savu tuvinieku veselības saglabāšanai.

 Sevišķi jūtīgi uz apkārtējās vides temperatūras maiņām ir cilvēki:

- kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas,
- kuriem ir paaugstināts ķermeņa svars,
- zīdaiņi un mazi bērni,
- vecāka gājuma cilvēki.

Svarīgi atcerēties, ka paaugstinātas apkārtējās vides temperatūras iedarbība uz cilvēka organismu var izraisīt nopietnus veselības traucējumus vai pat bojā eju, ja organisms nespēj piemēroties šādiem apstākļiem.

Karstās vasaras dienās īpaši ir jāizvairās no pārkaršanas vai karstuma dūriena!

Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, kur ir paaugstināts gaisa mitrums. Īpaši svarīgi tas ir, ja cilvēkam ir fiziska slodze! Nepieciešams objektīvi novērtēt savu veselības stāvokli un samērot fizisko slodzi ar laika apstākļiem un savām spējām.

Pārkaršanas pirmās pazīmes ir galvas sāpes, ātrs pulss, apziņas traucējumi, dažkārt var būt arī bezsamaņa, slikta dūša, vemšana, kā arī var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Lai izvairītos no pārkaršanas, karstā laikā speciālisti iesaka:

• Klausieties paziņojumus radio un televīzijā un sekojiet veselības aprūpes speciālistu sniegtajiem ieteikumiem.
• Ja tiek iepriekš izziņots liels karstums, plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma.
• Neatrasties ilgstoši saules iedarbībā!
• Ja iespējams, izvairieties doties ārā no mājas laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst. 11 līdz plkst. 15).
• Ja Jums tomēr jādodas ārā, uzturieties ēnā. Valkājiet cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. Ja kādu laiku plānojat uzturēties ārpus telpām, paņemiet līdzi pietiekamu ūdens daudzumu.
• Ejiet vēsā dušā vai vannā, vairākas reizes dienā apslapiniet ķermeni ar aukstu ūdeni, īpaši seju un skaustu.
• Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī!
• Ēdiet kā parasti. Centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens. Dienā izdzeriet vismaz 1-2 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos nepieciešamā ūdens daudzums var būt lielāks!
• Regulāri lietojiet šķidrumu, pat gadījumā, ja nejūtieties izslāpuši – ūdens ar augļu sulu vai pamīšus lietots minerālūdens un dzeramais ūdens ir labākais risinājums.
• Centieties nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju. • Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās!
• Vecāki cilvēki ir vairāk pakļauti karstuma izraisītajam efektam. Jūs varat palīdzēt saviem gados vecākajiem radiniekiem vai kaimiņiem, regulāri pie viņiem iegriežoties un atgādinot bieži un daudz dzert šķidrumu. Viņiem būtu jālieto dažādi šķidrumi — gan sulas, gan ūdens. Palīdziet viņiem telpās uzturēt vēsumu, aizverot aizkarus, atverot logus pa nakti vai ieslēdzot ventilatoru, ja nepieciešams.
• Gadījumā, ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, rekomendējam meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās ar kondicionēšanas iekārtām, bibliotēkās.
• ! Atcerieties, būtisks kaitējums savai veselībai ir arī saules apdegumu iegūšana. Pēc sava rakstura šie apdegumi ir pieskaitāmi pie termiskajiem apdegumiem – visbiežāk tie ir virspusēji un viegli, bet atsevišķos gadījumos var būt dziļi un bīstami cilvēka dzīvībai.
• Lai cilvēks neiegūtu saules apdegumus, pirms sauļošanās ir jānoskaidro savs ādas tips, lai varētu iegādāties sauļošanās aizsargkrēmus un zinātu, cik droši var sauļoties. Nekādā ziņā sauļoties nedrīkst cilvēki, kas slimo ar onkoloģiskām saslimšanām, cilvēki, kas slimo ar dažādiem veidojumiem ādā, zemādā, mīkstajos audus, u.c. Sauļoties nedrīkst arī cilvēki, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, ar hipertonisko slimību sirgstošie, kā arī ar dažādām asins slimībām slimojošie. 
• Nekādā gadījumā nav ieteicams kombinēt solārija apmeklējumu un sauļošanos!
• Atcerieties, ka arī ilgstoša atrašanās tiešos saules staros kaitē Jūsu veselībai!

Sauļošanās

Saules darbība uz cilvēka organismu ir ļoti pakāpeniska un ilgstoša, nelabvēlīgās sekas ir pamanāmas pēc vairākiem gadiem. No katras sauļošanās reizes krājas, un sākas ādas izmaiņas – rodas brūnie plankumi vai pārragošanās izmaiņas, vai jaunas dzimumzīmes, vai pat pirmsvēža un vēža stāvokļi.
 
!Atcerieties, katrs saules apdegums ir lieks riska moments cilvēkam turpmākā dzīve slaikā vēža attīstībai!

Sauļošanās ilgumu katram cilvēkam jānosaka individuāli. Mūsu platuma grādu standarta iedzīvotājam vidēji sauļošanās pieļaujama no 40 min līdz 1 stundai. Šajā laikā āda spēj sevi aizsargāt no saules apdeguma. Cilvēkiem ar tā saukto balto ādas tipu āda kļūst sarkana jau pēc 10-15 minūtēm, šiem cilvēkiem iedeguma pigments neizveidojas.

Papildus minētajam jāņem vērā arī saules aktivitātes stundas, pareizas sauļošanās likums sauļoties no plkst. 9 rītā līdz plkst. 11 un turpināt uzturēšanos saulē pēc plkst.15.

Ja ir vēlēšanās vai nepieciešamība pavadīt saulē vairāk par pieļaujamo laiku, jālieto saules aizsargkrēmi. Ikdienas kosmētiskajiem līdzekļiem parasti koeficients ir 2, 4, 6, maksimāli – 8, savukārt saules aizsargkrēmiem – 20, 25, 30 un vairāk. Minētais koeficients norāda, cik reizes ilgāk cilvēks drīkst atrasties saulē un būt pasargāts no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes. Jāņem vērā, ka saules aizsargkrēms nenodrošina pilnīgu ultravioletā starojuma filtru. Līdz šim nav iegūti neapstrīdami zinātniski pierādījumi tam, ka sauļošanās līdzekļu lietošana novērš melanomas rašanos.

Sauļošanās sākuma periodā nepieciešams līdzeklis ar spēcīgāku UV aizsarg filtru. 1. un 2. tipa ādas īpašniekiem pirmajās sauļošanās dienā saules aizsarglīdzekļa SPF varētu būt 20-25, pastiprinoties iedegumam, SPF koeficientu var samazināt. Kad liekas, ka iegūts ļoti spēcīgs iedegums, ieteicams lietot saules aizsargkrēmu ar SPF koeficientu 6 un vairāk.

Saules aizsarglīdzekli uz ādas vēlams uzziest pusstundu pirms sauļošanās, jo tam jāpaspēj lēnām uzsūkties un iedarboties, lai tas pilnvērtīgāk veiktu savas funkcijas. Sauļošanas līdzeklis uz ādas ir jāuzklāj pietiekamā daudzumā tas ir apmēram 2mg/cm2 jeb 6 tējkarotes (apmēram 36g) losjona uz vidējas miesas būves pieauguša cilvēka ķermeņa. Ja ir nepieciešamība ilgstoši uzturēties saulē, aizsarglīdzeklis ir jāatjauno ik pēc 3 stundām, jo cilvēks svīst, kustas, peldas, līdz ar to daļa uzklātā līdzekļa tiek zaudēta un tas zaudē savu efektivitāti.  Neaizmirstiet ar krēmu ieziest ausis, kā arī vietas gar peldkostīma malu, īpaši, ja peldkostīms ir tumšs, vietā, kur tas saskaras ar ādu, saules absorbcija ir lielāka nekā blakus.

Pēc sauļošanās vajadzētu izmantot dušu, kā arī lietot līdzekļus pēc sauļošanās, lai noturētu ādas dabīgo mitruma un PH līmeni.

Lai izvēlētos pareizu sauļošanās režīmu jānovērtē ādas tips:

1. Pirmais ādas tips – cilvēki ar ļoti gaišu ādu, gaišiem matiem, zilām acīm, iespējami daudz vasaras raibumi. Šiem cilvēkiem saules iedegums neveidojas nekad un savukārt praktiski vienmēr rodas saules apdegums. Šādu cilvēku mūsu platuma grādos ir ap 10-15%.
2. Otrais ādas tips – apmēram 80% no mūsu populācijas, kas bieži gūst saules apdegumus un viņiem labi veidojas iedegums.
3. Trešais ādas tips ir tumšas ādas cilvēki ar tumšiem matiem, brūnām acīm. Mūsu populācijā ir ap 5-10%. Apdegumus gūst reti, vienmēr iegūst iedegumu.
4. Ceturtais ādas tips – Latvijā mazāk par 1%, nekad neapdeg, iegūst tikai tumšāku pigmentāciju.
5. Piekais ādas tips ir afroamerikāņu tipa cilvēki.

Sauļošanās kontrindikācijas:

1. Kategoriski aizliegta sauļošanās cilvēkiem, kam bijuši vai ir ļaundabīgi audzēji jebkurā ķermeņa daļā.
2. Cilvēkiem ar labdabīgiem audzējiem jābūt uzmanīgiem, jo sauļošanās var veicināt labdabīga audzēja pārvēršanos par ļaundabīgu.
3. Cilvēkiem ar sarkano vilkēdi sauļošanās ir liels risks veselībai.
4. Zvīņēdes pacientiem, kam ir vasaras forma saules stari slimīgas gaitu pasliktina, savukārt, ziemas formas pacientiem sauļošanās ir labvēlīga.
5. Cilvēkiem ar lielu dzimumzīmju skaitu pirms sauļošanās vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai izslēgtu ļaundabīgu dzimumzīmju esamību.
6. Cilvēkiem ar lielu daudzumu pigmenta plankumu jābūt uzmanīgiem. Pirms sauļošanās jākonsultējas ar ārstu, lai izvērtētu vai plankumu veidošanās ir saistīta ar saules iedarbību. Jāņem vērā, ka saules ietekmē plankumu veidošanās pastiprināsies.
7. Ja ir pastiprināts asinsvadu tīklojums uz ādas, aktīvi sauļojoties, šis asinsvadu tīklojums pastiprināsies.
8. Ja ir alerģija pret sauli vai Ultravioletajiem stariem (saules ietekmē uz ādas veidojas apsārtums, sīki pūslīši, āda kļūst sausa. Izsitumi veidojas uz krūtīm, dekoltē zonā, plaukstu virspusē, uz pēdām.), pirms sauļošanās ieteicams lietot pretalerģijas līdzekli. Var arī ziemas periodā apmeklējot solāriju, ādu „pieradināt” pie saules. Pretējā gadījumā ir jāizvairās no saules stariem.
9. Pirms sauļošanās ar ārstu jākonsultējas grūtniecēm, sirds un asinsvadu sistēmas slimniekiem, īpaši uzmanīgiem jābūt slimniekiem pēc infarktiem un insultiem.
10. Uzmanīgiem ar sauļošanos jābūt cilvēkiem, kas lieto antibiotikas, medikamentus vairogdziedzera slimību ārstēšanai, sievietēm, kas lieto kontraceptīvos līdzekļus. Pirms sauļošanās noteikti jāizlasa medikamenta lietošanas instrukcija, kur noteikti jābūt norādei, ka nav ieteicama sauļošanās, ja iespējams vajadzētu arī pakonsultēties ar ārstu.
11. Ar ārstu būtu jākonsultējas pacientiem, kas lieto antidepresantus, jo nereti šo medikamentu sastāvā ir vielas, kas izsauc pastiprinātu jūtīgumu pret ultravioleto starojumu.
12. Sauļošanās laikā uzmanīgi jālieto pretiekaisuma ziedes un geli, ko izmanto sasitumu, sastiepumu, traumu u.tml. gadījumos. Tie saules ietekmē rada fototoksisku reakciju, kā rezultātā veidojas apsārtums, apdeguma pūšļi.

Sauļojoties jālieto saulessargs vai cepurīte, lai pasargātu matus un pasargātu sevi no saules dūriena.
Noteikti jārūpējas par acu aizsardzību ar saules brillēm ar UV filtriem.
Jāatceras, ka atrašanās pie ūdens tilpnes ultravioleto staru ietekmi dubulto Ķermeņa un galvas mitrināšanai nevajadzētu lietot sāļo jūras ūdeni.
Jāatceras, ka sauļošanās nogurdina gan fiziski gan garīgi, tomēr vienkārši guļot pludmales smiltīs, pieaug iespēja vairāk nosauļot vienu ķermeņa daļu, nekā citas.
Vienmērīgāku un veselīgāku iedegumu var iegūt kustoties, spēlējot volejbolu u.tml., līdz ar to ir lielāka iespēja izvairīties no apdegumiem.

Kā rīkoties pārkaršanas gadījumā:

Karstuma dūriena vai pārkaršanas gadījumā speciālisti iesaka cietušo novietot guļus ar paceltu galvgali vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvot viņu no apģērba, īpaši, ja tas ir cieši pieguļošs.

Cietušajam ir jādod dzert vēss ūdens - vienam litram ūdens vēlams pievienot pustējkaroti sāls, dzert to lēni, nelieliem malkiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, tādēļ vēlams cietušā galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski apšļakstīt cietušo ar vēsu ūdeni.

!Atcerieties, ka cietušo nedrīkst mērkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat cilvēka nāvi! Ja cietušā stāvoklis neuzlabojas, vērsties pēc mediķu palīdzības!

Ja saule tomēr ir izraisījusi apdegumus, speciālisti iesaka šādu pirmo palīdzību:

• Lietot atvēsinošas kompreses!
• Lietot atvēsinošus krēmus, emulsijas, kas ne tikai atvēsina, bet arī baro ādu, piemēram, atvēsinoša želeja ar alveju, C vitamīnu, atvēsinoši balzami un mitrinoši krēmi ādai ar pretnovecošanas iedarbību, krēmi ar A un E vitamīniem!
• Lietojiet daudz šķidruma!
• Gadījumā, ja veidojas čūlas, pūšļi, kas ir pildīti ar dzeltenīgu šķidrumu, tūskas uz ekstremitātēm, stipras sāpes apdeguma virsmā – steidzami vērsieties pēc mediķu palīdzības! Steidzama ārsta palīdzība ir nepieciešama arī gadījumos, kad saules apdegumiem pievienojas izteikts drudzis ar augstu ķermeņa temperatūru un samazinātu urīna daudzumu!
Kad būtu jāmeklē mediķu palīdzība
• Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai citu veselības aprūpes speciālistu, ja karstuma laikā Jums parādās neparasti simptomi.
• Pievērsiet uzmanību krampjiem rokās, kājās vai vēderā, vieglai apjukuma sajūtai, nespēkam vai miega traucējumiem.
• Parādoties šiem simptomiem, atgulieties uz vairākām stundām, atvēsinieties un lietojiet daudz ūdens vai augļu sulas.
• Meklējiet mediķu palīdzību, ja kāds no šiem simptomiem pasliktinās vai nepāriet.

! Atcerieties, ka karstuma dūriens var būt nāvējošs. Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja Jums ir aizdomas, ka kādam ir karstuma dūriens, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam!