Ērču encefalīts un vakcināciju pret to

1) Kas ir ērces?

Jau agrā pavasarī dabā pēc ziemas miega parādās ērces. Ērces ir parazīti, kuriem, lai eksistētu, nepieciešams sūkt mugurkaulnieku asinis. Zoologi ērces iedala vienā klasē ar zirnekļiem un skorpioniem. Tās ir ne tikai asinssūcēji parazīti, bet arī ērču encefalīta vīrusa, Japānas encefalīta vīrusa, Borrelia burgdorferi (Laimas boreliozes izraisītājas) u.c. patogēnu mikroorganismu pārnesējas. Ērces parādās, tiklīdz gaisa temperatūra sasniedz +5⁰ pēc Celsija. Ērču aktivitātes periods parasti ilgst no marta līdz oktobrim; dienas laikā maksimāla aktivitāte konstatēta no rīta un vakarā, minimāla – ap pusdienlaiku. Galvenie ērču encefalīta vīrusa saglabātāji dabā ir lauku un meža peles, meža ciršļi, zaķi, putni, vāveres, eži, arī aļņi un stirnas.

2) Kāpēc ērces ir bīstamas?

Viena no bīstamākajām slimībām, ko izplata ērces ir ērču encefalīts. Ērces slimību izplata, piesūcoties cilvēkam zem ādas. Ne vienmēr ērces ir inficētas, taču tas gadās ļoti bieži. Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces pēdējos gados konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā. Latvijā ik gadu tiek reģistrēti vairāki simti ērču encefalīta saslimšanas gadījumi. Noskaidrots, ka ap 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, bijušas inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir ievērojams.

Laiks no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam vidēji ir 7-14 dienas. Encefalīts sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem: nespēku, galvassāpēm, sāpēm muskuļos un ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 38° C. Dažos gadījumos mēdz būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Parasti pēc 3-5 dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās 4-7 (14) dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze – visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, turklāt, daudz spēcīgāk izteiktas. Daļai slimnieku ērču encefalīta otrā fāze noris drudža formā, pārējiem pievienojas nervu sistēmas iekaisuma simptomi, kam ir dažāda smaguma pakāpe. Apmēram pusei slimnieku nervu sistēmas iekaisums izpaužas kā meningīts; tam raksturīga ļoti augsta temperatūra (ap 40° C), galvassāpes, paaugstināta jutība pret gaismu, reibonis, slikta dūša un vemšana. Nedaudz retāk sastopams ir meningoencefalīts. Tas noris smagāk: slimniekam ir apziņas traucējumi un ilgstošs drudzis. Aptuveni 10% ērču encefalīta gadījumu konstatē meningoencefalomielītu, kam raksturīgas parēzes rokās un kājās – pavājinās vai izzūd refleksi, samazinās muskuļu tonuss.
 
Daudzos gadījumos ērču encefalīts nepāriet bez sekām: biežākās ir galvassāpes, atmiņas pavājināšanās, nespēks un samazinātas darbaspējas pat vairākus gadus pēc pārslimošanas.

3) Kā izvairīties no ērces piesūkšanās un saslimšanas ar ērču encefalītu?

Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir vakcinācija. Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kas regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem, kas apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus.

Pilnīga vakcinācija ietver trīs injekcijas. 1 - 3 mēnešus pēc pirmās injekcijas tiek ievadīta otrā injekcija. Trešā injekcija tiek ievadīta pēc viena gada.

Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām injekcijām ir pietiekama tikai vienai sezonai. Trešā injekcija nepieciešama, lai pagarinātu imunitāti. Pēc sākotnējās imunizācijas katru trešo gadu nepieciešama viena injekcija, lai saglabātu imunitāti.

Pēc vakcinācijas var būt sāpīga injekcijas vieta un iespējama neliela temperatūras paaugstināšanās. Aprēķināts, ka vairāk nekā 95% no vakcinētām personām ir pietiekama imunitāte. Vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu, lai gan pirmajā dzīves gadā imunizācija ir izdarāma tikai tad, ja ir nopietnas epidemioloģiskas indikācijas.

Sevi pasargāt no ērces piesūkšanās var arī ar pareizu apģērbu. Dodoties mežā, jāuzģērbj cieši aizpogājams apģērbs. Virskreklu vai blūzi ieteicams apjozt ar platu, cieši piegulošu jostu; bikšu gali jāiebāž zābaku stulmos. Ērcēm ir grūtāk pieķerties pie gumijas zābakiem. Kā galvassegu var lietot lakatu, cepuri vai kapuci. Apģērbu un atklātās ķermeņa daļas var apstrādāt ar ērces atbaidošiem šķīdumiem, ziedēm vai aerosoliem, tomēr jāņem vērā, ka tie nodrošina aizsardzību tikai uz dažām stundām. Pēc atgriešanās no meža rūpīgi jāapskata ķermenis un jāpārbauda apģērbs.

4) Ko darīt, ja ērce ir piesūkusies?

Piesūkusies ērce jānoņem, cik iespējams ātri un tas jāveic ļoti uzmanīgi, jo, saspiežot ērces ķermeni, koduma brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs un palielinās iespēja saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām.

Pirms ērces izvilkšanas dezinficē vietu, kur tā piesūkusies. Ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni velk uz āru. (Ja nav pieejama pincete, ap ērces snuķīti apsien stipru diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci). Pēc ērces izņemšanas koduma brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm. Nekādā gadījumā vietu, kur piesūkusies ērce, nedrīkst smērēt ar eļļu vai citu eļļveidīgu šķidrumu.

Ja neesat vakcinēts pret ērču encefalītu, pēc iespējas ātrāk apmeklējiet ārstu, jo tikai 3 dienu laikā no ērces piesūkšanās brīža iespējams veikt nepieciešamos profilakses pasākumus!

Ja ērces koduma vietā parādās sarkans aplis vai citi iespējamas slimības simptomi, arī jāapmeklē ārsts.