Tā mērķis ir ierobežot infekcijas slimību izplatīšanos, nosakot slimības, ar kurām saslimušās personas aizliegts nodarbināt darbos (arī mācību prakses laikā), kuru veikšanas laikā ir risks inficēt citas personas. Noteikumi nosaka, ka arī personas, par kurām ir radušās pamatotas aizdomas, ka tās inficējušās ar attiecīgu infekcijas slimību, aizliegts nodarbināt darbos, kas var radīt risku citu cilvēku veselībai.

Šādi ierobežojumi attiecas uz darbiniekiem, kuri nodarbināti pārtikas un dzeramā ūdens apritē, pakalpojumu sniedzējiem, kuri strādā frizētavās, kosmētiskajos kabinetos, pirtīs, peldbaseinos, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, veļas mazgātavās, ķīmiskajās tīrītavās, pasažieru apkalpošanā tālsatiksmes vilcienos, ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, krīzes centros, patversmēs, naktspatversmēs, grupu mājās (dzīvokļos) un dienas aprūpes centros.

Attiecībā uz pārtikas aprites uzņēmumiem – pārtika un dzeramais ūdens ir viens no nozīmīgākajiem infekciju izraisītāju pārnešanas faktoriem. Slims darbinieks  gatavojot ēdienu un izplatot infekciju pārtikas produktos,  var inficēt lielu skaitu uzņēmuma apmeklētāju. Pakalpojuma sniedzēji, kuri strādā ciešā saskarē ar klientu, arī rada lielāku iespēju infekciju pārnešanai no personāla un klientu. Īpaši smagas sekas var būt, ja pakalpojuma saņēmējs ir mazs bērns vai  gados vecāks cilvēks, ar hroniskām un akūtām saslimšanām, kuriem ir lielāks risks inficēties ar infekcijas slimībām. 

Paredzams, ka šādu noteikumu īstenošana nodrošinās infekcijas slimību izplatīšanās ierobežošanu, kā arī droša pakalpojuma saņemšanu patērētājiem.