„Ekonomiskās krīzes ietekme uz sabiedrības veselību ir ar dubultu negatīvu efektu, jo pasliktinoties iedzīvotāju veselības stāvoklim, finanšu krīze padziļinās vēl vairāk. Tieši tādēļ par veselības aprūpi jārunā, kā par vienu no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas rada un uztur vienu no pašiem svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības priekšnosacījumiem – veselu cilvēku, kurš stādā savas valsts labklājībai,” norādīja veselības ministrs Didzis Gavars, uzrunājot klātesošos Pasaules medicīnas asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības rīkotās konferences (Financial Crisis – Implications for Health Care Lessons for the future) dalībniekus.

„Ilgtermiņa plānošana nav iespējama bez skaidri definētām un sabiedrībā atbalstītām prioritātēm. Pretējā gadījumā nepieciešamie valsts budžeta samazinājumi tiek attiecināti mehāniski un tas nav pieņemami,” uzsver veselības ministrs Didzis Gavars. „Veselības aprūpes atzīšana par prioritāti un atbilstoša finansējumu piešķiršana no iekšzemes kopprodukta ir fundamentāla nepieciešamība tautsaimniecības attīstībai, uz ko norāda arī starptautiski atzīti eksperti.”

9.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, kas paredz atvieglot jaunu primārās veselības aprūpes (ģimenes ārstu un pediatru) prakšu atvēršanu, tādējādi uzlabojot pacientiem veselības aprūpes pieejamību.

2010. gada 10. un 11. septembrī Rīgas Stradiņa Universitātes aulā (Dzirciema ielā 16), notiks Pasaules medicīnas asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības rīkotā konference (Financial Crisis – Implications for Health Care Lessons for the future), kuru informatīvi atbalsta Veselības ministrija.

„Diskusijas par iespējām taupīt valsts budžeta līdzekļus ir nepieciešamas, taču lemjot par finansējuma piešķiršanu dažādām nozarēm, valdībai jābūt skaidrām prioritātēm. Nenoliedzami ir jāturpina Veselības ministrijas uzsāktais kurss uz izmaksu efektīvāku veselības aprūpi, tomēr uzskatu, ka jebkurš nozarē potenciāli gūtais ietaupījums jānovirza ārstniecībai līdz brīdim, kad nozares budžets sasniegs vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta,” norādīja veselības ministrs Didzis Gavars, tiekoties ar Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāju Jevgeņiju Kalēju.

Iedzīvotāji uzsākuši aktīvi iepazīties ar jaunizveidotajiem e-veselības pakalpojumiem portālā http://www.latvija.lv/, kuru ietvaros bezmaksas iespējams uzzināt kāda ārstēšana vai izmeklējumi ir veikti un cik valsts un pats pacients par tiem ir samaksājis. Šī pilotprojekta galvenais sākuma mērķis ir sniegt iespēju iedzīvotājiem iegūt informāciju par valsts izmaksām katrā konkrētā ārstēšanās vai izmeklēšanas brīdī, kā arī mudināt pacientu vairāk interesēties par sev veiktajiem izmeklējumiem, saņemtajiem medicīniskajiem rezultātiem un nozīmēto terapiju. Lai pacientam, iepazīstoties ar šiem datiem, nerastos neskaidri jautājumi, aicinām arī ārstniecības personas pievērst papildus uzmanību tam, vai pacients ir izpratis paredzamo ārstēšanas gaitu un plānotos izmeklējumus, kā arī iepazinies ar iegūto izmeklējumu rezultātiem. Jāatzīmē, ka ģimenes ārstu darbu atvieglošanai saistībā ar pacientu aprūpi un informēšanu no 2011. gada janvāra visām ģimenes ārstu praksēm būs iespēja piesaistīt otru medicīnas māsu.

7.septembrī veselības ministrs Didzis Gavars un Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš tikās ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vecāko veselības finansēšanas speciālistu Tamasu Evetovitsu (Tamas Evetovits), kurš pauda atbalstu ministrijas īstenotajai politikai veselības aprūpē.

7.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi par higiēnas un nekaitīguma prasībām un to uzraudzības kārtību solāriju pakalpojuma sniedzējiem.

Pirmā e-veselības pilotprojekta ietvaros vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā http://www.latvija.lv/ pieejami pirmie veselības e-pakalpojumi. Turpmāk katrs iedzīvotājs, autorizējoties ar Swedbank, SEB bankas, Latvijas Krājbankas, Citadele internetbankas piekļuves līdzekļiem, kā arī ar droša elektroniskā paraksta vai Mobilā ID autentifikāciju, bezmaksas var iegūt informāciju par valsts samaksātajiem līdzekļiem viņa ārstēšanai (ārstu apmeklējumiem, veiktajām manipulācijām, uzstādītajām diagnozēm utt.) no 2004. gada, kas pieejami Veselības norēķinu centra datu bāzē. Vienlaikus būs iespējas uzzināt arī kontaktinformāciju par savu ģimenes ārstu, informāciju par jaundzimušajiem bērniem no 2007. -2009. gadam, kā arī cukura diabēta pacienti varēs saņemt savu informāciju no cukura diabēta pacientu reģistra.

„Mazu valstu iespējas ietekmēt farmācijas industriju ir ļoti ierobežotas, tādēļ Baltijas valstīm jāveido ciešāka sadarbība, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pieejamāku veselības aprūpi” norāda veselības ministrs Didzis Gavars pēc dalības 7.Baltijas dialoga sanāksmē, kur kopīgi ar Igaunijas, Lietuvas, Eiropas veselības sistēmu un politikas observatorijas, Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas ekspertiem tika diskutēts par veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmu attīstību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. „Uzskatu, ka sanāksmē izskanējušie priekšlikumi ieviest Baltijas valstīs kopīgus ētikas standartus farmācijas jomā un par vienota tirgus izveidi neaizvietojamiem medikamentiem, nākotnē ļautu attīstīt izmaksu efektīvāku veselības aprūpi.”

2.septembrī, turpinot darbu un starpnozaru konsultācijas jaunās sabiedrības veselības stratēģijas izstrādes gaitā, notika Veselības ministrijas un Sabiedrības veselības koordinācijas komisijas speciālistu tikšanās ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieku Edmundu Zivtiņu.

„Funkciju izvērtēšanas darba grupas piedāvājums nākamajā gadā samazināt veselības nozares budžetu ir vai nu nepieļaujama nekompetence vai bezkaunīgs cinisms,” norāda veselības ministrs Didzis Gavars, komentējot darba grupas piedāvātos priekšlikumus. „Rodas sajūta, ka darba grupa pretēji valdības ministru un Saeimā pārstāvēto politisko spēku redzējumam uzskata veselības nozari par jomu, kurai jāpiešķir līdzekļi nevis pēc vajadzībām, bet pēc pārpalikuma principa. Acīmredzami aiz skaitļiem netiek saredzēti dzīvi cilvēkus, kuri jau šobrīd saņem tikai veselības aprūpes minimumu. Ieteikums samazināt finansējumu veselības aprūpei ir uzskatāms par pilnīgu neizpratni par iedzīvotājiem nepieciešamajām pamatvajadzībām.”

Ceturtdien, 2.septembrī, veselības ministrs Didzis Gavars un Veselības ministrijas speciālisti piedalīsies 7.Baltijas dialoga sanāksmē, kur kopīgi ar Igaunijas, Lietuvas, Eiropas veselības sistēmu un politikas observatorijas, Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas ekspertiem diskutēs par veselības aprūpes sistēmu attīstību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos.

Veselības ministrs Didzis Gavars uzdevis Veselības inspekcijai izvērtēt gadījumu Daugavpils Reģionālajā slimnīcā, kur miruša zēna piederīgie apšauba pacientam sniegto ārstniecības kvalitāti, par ko šodien ziņo plašsaziņas līdzekļi.

Veselības ministrijai kā Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda atbildīgajai iestādei ir izveidota jauna mājaslapa ES struktūrfondiem – http://esfondi.vm.gov.lv/.

Darba grupas pārstāvji, pārrunājot plānotās laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu apmaksas kārtības izmaiņas, konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas piedāvāto apmaksas modeli – “nauda seko pacientam”, kas pacientiem ļaus brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi, kur saņemt laboratorisko vai diagnostisko izmeklējumu. Sanāksmes laikā profesionālo asociāciju pārstāvji norādīja arī uz dažādiem aspektiem, kas būtu jāņem vērā, lai šo principiāli jauno apmaksas modeli varētu izveidot pēc iespējas kvalitatīvāku un caurskatāmāku. Nākamā tikšanās, kurā tiks izskatīti iesūtītie priekšlikumi un precizētas jau ieviešamās modeļa detaļas notiks pēc nedēļas.

31.augustā Ministru kabinetā apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos, kas regulē zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādēs. Tie paredz, ka no 2011.gada 1.janvāra Veselības ekonomikas centrs organizēs centralizētus tādu medikamentu iepirkumus slimnīcu vajadzībām, kuriem nav līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes analogu zāļu.

31.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts noteikumu projekts par Latvijas Republikas Veselības ministrijas, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas un Igaunijas Republikas Iekšlietu ministrijas vienošanos par savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pierobežas teritorijā.

Otrdien, 31.augustā, Veselības ministrijā norisināsies darba grupas sanāksme, kurā pārrunās plānotās laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu apmaksas kārtības izmaiņas.

30.augustā veselības ministrs Didzis Gavars tikās ar Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāju Leonīdu Kurdjumovu, lai pārrunātu papildus piešķirtā finansējuma sadali ārstniecības iestādēm Rīgā.

Izvērtējot situāciju veselības aprūpes budžetā, jau gada sākumā Veselības ministrijā (VM) notika vairākas tikšanās ar ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem un nevalstiskajām organizācijām, lai risinātu situāciju saistībā ar ambulatoro iestāžu pārstrādēm laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu jautājumā. Problēmas būtība ir tajā, ka pašreiz plānotie finansējuma apjomi, ko regulē līgumi ar Veselības norēķinu centru, tiek būtiski pārsniegti.

24.augustā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Veselības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts par papildus 26,2 miljonu latu piešķiršanu veselības nozarei, lai līdz gada beigām tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība.

24.augustā valsts Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un finansēšanu, paredzot paplašināt valsts finansētās rezidentūras absolventu potenciālās darba vietas izvēli.

Veselības ministrija aicina uz preses brīfingu par jaunās sabiedrības veselības stratēģijas 2011.-2017. gadam izstrādes gaitu un mērķiem, kas notiks pirmdien, 16.augustā plkst. 13:00 Veselības ministrijā (Brīvības ielā 72) III stāvā konferenču zālē.

Otrdien, 10.augustā Ministru kabinetā (MK) pieņemti grozījumi Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana” (turpmāk -aktivitātes) finansējumā.

10. augustā Ministru kabinets pieņēma Veselības ministrijas izstrādātos noteikumus par Goda donora nosaukuma piešķiršanas kritērijiem un Goda donora apliecības piešķiršanas kārtību.

27.jūlijā Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma „Stacionārās veselības aprūpes attīstība”.

2010.gada 3.augustā Ministru kabinetā apstiprināti „Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma "Ģimenes ārstu tīkla attīstība".

Otrdien, 3. augustā Ministru kabinets pieņēma grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos (nr.1046), kuros noteikti principi pēc kādiem tiek plānots dalīt papildus finansējums ārstniecības iestādēm.

29.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un finansēšanu, paredzot paplašināt absolventu potenciālās darba vietas izvēli.

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par profesionālo darbību ierobežojošo infekcijas slimību sarakstu.

15. jūlijā veselības ministrs Didzis Gavars un Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš apmeklēja PVO Eiropas Reģionālo biroju Kopenhāgenā, lai tiktos ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālo direktori Zuzannu Jakabu (Zsuzsanna Jakab) un vadošajiem PVO ekspertiem, lai pārrunātu veselības aprūpes prioritātes un esošo sadarbību starp Latviju un PVO.

Veselības ministrs Didzis Gavars izsaka pateicību Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem un visiem kolektīviem līdzi atbraukušajiem mediķiem, kuri dežūrēja un sniedza medicīnisko palīdzību X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises vietās.

13.jūlijā Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par rezidentu apmācībai paredzētā finansējuma sadalījumu.

Veselības ministrs Didzis Gavars izsaka pateicību visiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem par veiksmīgi noslēgušos dienesta izveidi un jo īpaši mediķiem, kuri no 1.jūlija sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību visā valsts teritorijā vienotā valsts dienesta ietvaros.

Trešdien, 30.jūnijā, veselības ministrs Didzis Gavars tikās ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (AFA) valdi, lai pārrunātu medikamentu kompensācijas sistēmas attīstības iespējas un turpmāko sadarbību ar farmācijas nozares nevalstiskajām organizācijām.

Veselības ministrija neuzskata par nepieciešamu mainīt jau pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta izveide jāpabeidz līdz 1.jūlijam. NMP dienests ir gatavs nodrošināt visus vajadzīgos resursus ātrās palīdzības brigāžu nodrošināšanai arī Jūrmalā, un iedzīvotāji saņems visu nepieciešamo palīdzību tāpat kā līdz šim.

Veselības ministrs Didzis Gavars un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja p.i. Andis Lācis šodien, 28.jūnijā, plkst.12.30 piedalās svinīgajā kapsulas ierakšanā, uzsākot  Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansēto projektu slimnīcas astoņu stāvu korpusa renovāciju un jaunas piebūves celtniecību.

Veselības ministrija novēl visiem priecīgus un drošus Līgo svētkus un aicina svētku dienās būt piesardzīgiem un rūpēties par savu un savu tuvinieku veselību, lai Līgo svētki būtu prieka pilni un svinēšana nebeigtos ārsta kabinetā.

Lai stiprinātu turpmāko sadarbību zāļu, farmaceitisko produktu, ārstniecisko augu preparātu un bioloģisko produktu normatīvā regulējuma jomā, Latvijā ierodas Ķīnas Tautas Republikas Valsts Pārtikas un Zāļu administrācijas delegācija, tās komisāra vietnieka Mr. Bian Zhenjia vadībā, kas 25. jūnijā plkst. 14.30 Zāļu Valsts aģentūrā Jersikas ielā 15, Rīgā ar Latvijas Republikas Zāļu valsts aģentūru parakstīs vienošanās memorandu.

Otrdien, 8.jūnijā, piedaloties veselības ministram Didzim Gavaram, Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu Veselības Ministru padomes sanāksmē panākta politiskā vienošanās tālākai pārrobežu veselības aprūpes direktīvas virzīšanai.

31. maijā Veselības ministrijā noslēdzās Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītais projekts „Procesu vadības ieviešana Veselības ministrijā”, kura rezultātā darbinieki ieguva teorētiskās zināšanas par kvalitātes vadības sistēmas pamatprincipiem un praktiskās iemaņas kvalitātes vadības sistēmas iekšējā audita veikšanā.

8.jūnijā Ministru kabineta sēdē atbalstīts Veselības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas paredz finansējuma piešķiršanu 5841 latu apmērā tiesu psiholoģisko ekspertīžu veikšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Veselības ministrs Didzis Gavars nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, norādot, ka vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide tiks pabeigta līdz 1.jūlijam. Skaidrojot vienotā dienesta (NMPD) veidošanas gaitu, veselības ministrs Didzis Gavars uzsver, ka šobrīd dienests pārņēmis neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) funkcijas nodrošināšanu jau no 90% pašvaldību. Līdz šim darbība ir veidojies ļoti sekmīgi, par ko vairākkārtīgi sniegti ziņojumi arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības organizētajās sanāksmēs.

2.jūnijā veselības ministrs Didzis Gavars tikās ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un Zviedrijā Balkrišnu Šetiju (Balkrishna Shetty), lai pārrunātu valstu turpmāko sadarbību veselības nozarē.

Vasara ir laiks, kad bērni dienas lielāko daļu pavada dažādās rotaļās un sportiskās aktivitātēs ārpus telpām, tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties par drošu vidi un pārrunāt ar bērniem nepieciešamos piesardzības pasākumus. Lai nelaimes mestu līkumus un no vasaras paliktu tikai labākās atmiņas, Veselības ministrija aicina ievērot dažus pamata nosacījumus, kas ļaus izvairīties no nepatīkamiem brīžiem.

28.maijā veselības ministrs Didzis Gavars tikās ar medicīnas profesionālo organizāciju pārstāvjiem – Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidentu Pēteri Apini, LĀB viceprezidentu Māri Pļaviņu, LĀB ģenerālsekretāru Juri Viņķeli, LĀB valdes asociēto locekli un žurnāla „Latvijas Ārsts” galveno redaktori Kamenu Kaidaku, LĀB valdes locekli un Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidenti Maiju Radziņu, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidenti Līgu Krīgeri un Latvijas Māsu asociācijas prezidenti Jolantu Zālīti -, lai pārrunātu aktuālos jautājumus veselības aprūpes nozarē.

25.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas nosaka jaunu kārtību klīnisko vadlīniju izstrādē.

25.maijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centra nodošanu bez atlīdzības lietošanā uz 10 gadiem sabiedriskā labuma organizācijai „Neatkarība Balt.”.

21.maijā uzrunājot Latvijas Pašvaldību savienības 21.kongresa dalībniekus, veselības ministrs Didzis Gavars aicināja pašvaldību vadītājus, izsvērt slimnīcu ilgtermiņa attīstības perspektīvas un pieejamos Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus izmantot ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai plašākam pacientu lokam.

20.maijā veselības ministrs Didzis Gavars tikās ar Rīgas Stradiņa universitātes rektoru, profesoru Jāni Gardovski. Tikšanās laikā tika pārrunāti ar universitātes attīstību un ārstniecības personu augstāko izglītību saistīti jautājumi.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem katra piektā mirušā bērna nāve Eiropā ir saistīta ar pneimoniju. Līdz 30-40% gadījumu pneimonijas cēlonis  ir pneimokoku infekcija. Bez tam pneimokoka baktērija bieži izraisa arī citas slimības: vidusauss iekaisumu, meningītu, sepsi, artrītu un osteomielītu.  Infekcijas smaguma un plašas izplatības dēļ visā pasaulē pneimokoku infekcijas uzraudzība un profilakse tiek uzskatīta par sabiedrības veselības aktualitāti.

13.maijā veselības ministrs Didzis Gavars par Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru iecēlis Saeimas deputātu Jāni Reiru.

12.maijā Ministru kabineta sēdē par Veselības ministrijas valsts sekretāru iecelts ilggadīgais veselības nozares pārvaldes darbinieks Rinalds Muciņš.

6.maijā Veselības ministrija lūgusi Veselības inspekcijai un Latvijas Ārstu biedrībai izvērtēt Jelgavas pilsētas slimnīcas traumatologa ortopēda Vladimira Kraveca rīcību saistībā ar Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā „Tautas balss” izskanējušo informāciju par kukuļa pieprasīšanu no pacienta.

6.maijā pēc Veselības ministrijas valsts sekretāra amata pretendentu uzklausīšanas, vērtēšanas komisija nolēma virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā ilggadīgo veselības nozares pārvaldes darbinieku Rinaldu Muciņu.

6.maijā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, paredzot, ka pēc Veselības inspekcijas atzinuma darbnespējas lapu izsniegušās ārstniecības iestādes vadītājam mēneša laikā būs jāizdod rīkojums par tās anulēšanu.

No 1.maija Eiropas Savienībā spēkā stājas vienkāršota kārtība par sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes saņemšanu personām, kuras pārvietojas savienības teritorijā (ceļo, strādā, pārceļas uz dzīvi citā dalībvalstī u.c.).

Atzīmējot Eiropas Imunizācijas nedēļu, Veselības ministrija (VM) aicina iedzīvotājus savlaicīgi rūpēties par savu veselību un atgādina, ka vakcinācija ir labākā profilakse, kā aizsargāt sevi un savus bērnus pret bīstamām infekcijas slimībām. Savukārt gadījumos, kad bērnu vecāki vēlas iegūt papildus informāciju par vakcināciju, viņi tiek aicināti vērsties pie saviem ģimenes ārstiem.

22.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādēs, paredzot, ka turpmāk Veselības ekonomikas centrs (VEC) veiks sarunas ar zāļu ražotājiem un noteiks maksimāli pieļaujamo cenu, par kādu piegādātājs var piegādāt konkrētas zāles slimnīcām, katrai slimnīcai neveicot iepirkuma procedūras.

Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Juris Bundulis nosūtījis vēstuli Lielbritānijas uzņēmējam Kelelči Kenedijam Okorijam (Kelelchi Kenedy Okorie), kurā atkārtoti atvainojas par 23.marta Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas sanāksmē notikušo pārpratumu.

20.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.

19.aprīlī Veselības ministrija saņēmusi AS „Rīgas Sanitārā transporta autobāze” atbildes vēstuli, kurā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Adigjozals Mamedovs apstiprina sarunās ar iekšlietu ministri un veselības ministres pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci pausto, ka ir gatavs turpināt specializētā autotransporta un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām pēc šā gada 30.aprīļa.

Īslandes vulkāna radītais pelnu un putekļu mākonis, kas paralizējis gaisa satiksmi lielā daļā Eiropas valstu, tajā skaitā Latvijā, mūsu valsts iedzīvotāju veselību neapdraud. Atbildīgie dienesti seko situācijas attīstībai Eiropā un, stāvoklim pasliktinoties, Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti sniegs detalizētu informāciju par ieteicamajiem preventīvajiem pasākumiem iedzīvotāju veselības aizsardzībai.

Svētdien, 18.aprīlī, Polijas Valsts prezidenta Leha Kačiņska bēru dienā no pulksten 12:00 līdz 12:03 pēc vietējā laika visā Latvijas teritorijā izsludināts triju minūšu klusuma brīdis un tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.

15.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīts Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas nosaka kārtību, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki saņems apmaksātu veselības aprūpi.

13.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzējs paziņo par komercdarbības uzsākšanu.

13.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprinātas izmaiņas Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) cenrādī, papildinot tos ar jauniem maksas pakalpojumiem un samazinot vai palielinot līdzšinējo izcenojumu atbilstoši faktiskajām pakalpojumu izmaksām.

Uz vakanto valsts sekretāra amatu Veselības ministrijā tuvākajās dienās tiks izsludināts atklāts konkurss. Dokumenti konkursam – motivēts pieteikums, CV, rekomendācijas, izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un apraksts par Veselības ministrijas darbības prioritātēm un attīstības vīziju – būs jāiesniedz personīgi vai jānosūta Veselības ministrijai (Brīvības ielā 72, Rīgā, LV – 1011) 20 kalendāro dienu laikā pēc sludinājuma publikācijas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

8.aprīlī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) Gaiļezerā (Juglas iela 20) atklāta Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa, kuras renovācijas darbi tika veikti ar valsts budžeta finansējumu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu par kopējo summu 258 tūkstoši latu.

6.aprīlī Veselības ministrija nosūtījusi vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, lai atsauktu iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā, kas paredzēja mediķu sertifikāciju un tālākizglītību nodot Rīgas Stradiņa universitātes pārziņā. Ņemot vērā mediķu profesionālo organizāciju iebildumus, iekšlietu ministre un veselības ministres pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece jautājumu nodos sabiedriskajai apspriešanai, pēc kuras tiks lemts par tā tālāko virzību.

1.aprīlī iekšlietu ministre un veselības ministres pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece ir panākusi vienošanos ar A/S „Rīgas Sanitārā Transporta autobāze” direktoru Adigjozalu Mamedovu par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu nodrošinājumu Rīgas pilsētas un Rīgas reģiona iedzīvotājiem pēc šā gada 1.maija. Tādējādi iedzīvotāju veselības aprūpe nebūs apdraudēta un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi varēs operatīvi nokļūt pie ikviena pacienta un sniegt medicīnisko palīdzību.

30.martā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts „Farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība”, kas mazinās administratīvo slogu komersantiem un aizstās līdzšinējos Ministru kabineta noteikumus Nr.415*, kuri zaudēs spēku šā gada 1.aprīlī.

23.martā Veselības ministrijā norisinājās Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas sanāksme, kurā diskutēja par smēķēšanas ierobežojumu attiecināšanu uz ūdenspīpju smēķēšanu un tiesiskā regulējuma nepieciešamību attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle: „Politiķi nav jāmīl, bet jāvērtē pēc paveiktā. Pagājušajā gadā, stājoties veselības ministres amatā, katastrofāli niecīga nozares finansējuma apstākļos, biju apņēmības pilna īstenot strukturālās reformas, tās šobrīd jau ir veiktas. 2009.gadu noslēdzu ar papildu 53 miljoniem latu nozarei, kas ļāva pacientiem nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimnīcas nebankrotēja. Atbalsts no veselības nozares profesionāļiem un Pasaules Bankas ekspertu paustā atzinība, ka Latvijā veiktās strukturālās reformas veselības aprūpes nozarē var kalpot citām valstīm par pozitīvu paraugu, kā bez vilcināšanās īstenot tik būtisku nozares pārkārtošanu, ļauj no ministres amata aiziet ar labi padarīta darba sajūtu. Savukārt, valdību un nākamo veselības ministru aicinu ievērot Pasaules Bankas ekspertu rekomendācijas, kas paredz, ka veselības nozarei turpmāks finansējuma samazinājums ir nepieļaujams!”

Pirmdien, 22.martā, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tiksies ar Veselības ministrijas Galvenajiem speciālistiem un Veselības nozares Stratēģiskās padomes locekļiem, lai izskatītu informatīvo ziņojumu par Veselības nozares normatīvo aktu koncepciju un apspriestu jautājumu par Veselības likuma jauno projektu un tā tālāko virzību.

Pirmdien, 22.martā, plkst.13:00 Veselības ministrijas (Brīvības ielā 72) konferenču zālē (III stāvā, 309.telpā) notiks preses konference, kurā veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle informēs par paveikto veselības nozarē.

Lai pārrunātu jautājumu par Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) „Vaivari” turpmāko darbību samazinātā finansējuma apstākļos, pēc veselības ministres, profesores Baibas Rozentāles uzdevuma, šodien, 19.martā, Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš tikās ar NRC „Vaivari” valdes locekļiem un Veselības norēķinu centra pārstāvjiem.

Ceturtdien, 18.martā, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle piedalīsies Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskajā konferencē, kur klātesošos informēs par  veselības aprūpes sistēmas strukturālo reformu norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai.

Ceturtdien, 18.martā plkst. 15.00 Veselības ministrijas (Brīvības ielā 72), konferenču zālē (III stāvā, 309 telpā) notiks preses brīfings par operatīvo transportlīdzekļu un autovadītāju pakalpojuma iepirkumu Rīgas reģiona NMP brigāžu vajadzībām.

„Situācijā, kad veselības nozarei ir samazināts finansējums par 70 miljoniem latu, nav jābrīnās, ka jau gada pirmajā ceturksnī ārstniecības iestādēs vērojama neatbilstība starp reāli sniegto medicīnisko palīdzību un pieejamajiem finanšu resursiem. Kā risinājumu jau esmu piedāvājusi līdzekļu pārdali apropriācijas kārtībā – 5 miljonus latu -, kas pēc finanšu ministra piekrišanas tiks novirzīti slimnīcām par janvārī sniegto medicīnisko palīdzību,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle un atgādina, ka ministrijas amatpersonām pagājušajā nedēļā tika uzdots izvērtēt Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) „Vaivari” sniegto pakalpojumu nodrošināšanas kārtību un efektivitāti, savukārt NRC „Vaivari” jāiesniedz priekšlikumi, kā maksimāli efektīvi nodrošināt medicīnisko rehabilitāciju, jo īpaši bērniem, esošā finansējuma ietvaros. „Kā ārste ar vairāk kā 30 gadu pieredzi un veselības ministre aicinu veselības aprūpes nozari nepārvērst par politisko cīņu lauku, jo tajā vienmēr cieš pacienti.”

„Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rīkotā iepirkumu procedūra, lai arī turpmāk Rīgā, Rīgas rajonā un Tukumā nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu mediķu savlaicīgu ierašanos izsaukuma vietās un palīdzības sniegšanu pacientiem veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās, veikta saskaņā ar likumu. Tas garantē, ka turpmāko 5 gadu laikā Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Tukuma iedzīvotāji saņems kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.

Lai nodrošinātu efektīvāku sociālās drošības tīkla līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes apmaksai pacientiem ar zemiem ienākumiem, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tikšanās laikā ar Pasaules Bankas direktoru Centrāleiropas un Baltijas valstīs Pīteru Haroldu (Peter Harrold) un Pasaules Bankas vadītāju Polijā un Baltijas valstīs Tomasu Laursenu (Thomas Laursen) ierosināja sociālās drošības tīklā paredzētos līdzekļus izmantot arī neatliekamās palīdzības apmaksai pacientiem ar zemiem ienākumiem.

Izprotot akūto situāciju, kas saistīta ar nepietiekamo finansējumu slimnīcu sniegtās neatliekamās palīdzības nodrošināšanā janvārī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle uzskata, ka slimnīcu papildus veiktā darba apmaksai janvārī jānovirza 4,3 miljonus latu no ministrijas padotības iestāžu pagājušā gada ieņēmumiem, kas iegūti par šo iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

„Bērnu veselības aprūpe ir prioritāte, tādēļ, kamēr būšu ministres amatā, bērniem ar retajām slimībām valsts apmaksās nepieciešamos medikamentus pilnā apmērā. Augstākās tiesas spriedums, kas valstij neliek kompensēt medikamentus ar Gošē slimību sirgstošajam puisēnam, nemaina manu pārliecību – medikamenti viņam ir jāsaņem, kā tas jau šobrīd tiek nodrošināts,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle un uzsver, ka vēl pagājušajā gadā līdzekļi medikamentu apmaksai bērniem ar retajām slimībām izdalīti atsevišķā veselības budžeta programmā un tās finansējums šogad nav samazināts.

„Pasaules Bankas ekspertu paustais atbalsts veiktajām reformām veselības aprūpes nozarē ir viennozīmīgs – Latvija var kalpot citām valstīm par pozitīvu paraugu, kā bez vilcināšanās veikt tik būtisku nozares pārkārtošanu. Tas vēlreiz stiprina pārliecību, ka uzsāktās reformas jāturpina, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināta kvalitatīva veselības aprūpe,” pēc tikšanās, kuras laikā Pasaules Bankas direktors Centrāleiropas un Baltijas valstīs Pīters Harolds (Peter Harrold) un Pasaules Bankas vadītājs Polijā un Baltijas valstīs Tomass Laursens (Thomas Laursen) tika iepazīstināti ar paveiktajām strukturālajām reformām, norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. „Eksperti atzina, ka veselības nozares budžeta turpmāks samazinājums nav pieļaujams un absolūtos skaitļos finansējumam turpmākajos gados jābūt ne mazākam kā šajā gadā.”

„Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana slimnīcās ir viena no valsts pamatfunkcijām, tādēļ pilnībā ir jānorēķinās par pacientu dzīvību glābšanu. Nešaubos, ka gan finanšu ministrs, gan  Saeimas deputāti atbalstīs šo priekšlikumu, jo līdzekļu pārdali paredzēts veikt veselības nozares budžeta ietvaros,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. Lai nodrošinātu slimnīcām samaksu pilnā apmērā par šā gada janvārī pacientiem sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle finanšu ministram Einaram Repšem pirmdien, 15.martā, iesniegs pieprasījumu par finansējuma pārdali apropriācijas kārtībā.

11.martā noslēdzās Latvijas onkologu asociācijas rīkotā diskusija, kas bija veltīta zarnu (kolorektālā) vēža jautājumiem, it īpaši savlaicīgai šī vēža diagnostikai  Latvijā. Diskusijā piedalījās arī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle, kas norādīja, ka valsts, neskatoties uz samazināto finansējumu, nodrošina iedzīvotājiem bezmaksas profilaktisko apskašu programmas, tajā skaitā krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža savlaicīgu diagnostiku.

Piektdien, 12.martā, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle apmeklēs Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcu, kur tiksies ar tās valdes priekšsēdētāju Sarmīti Zvirgzdiņu un Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Aināru Mežuli.

Ņemot vērā no pacientiem saņemto informāciju par medicīniskās rehabilitācijas pieejamību un kvalitāti, Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš uzdevis nedēļas laikā izvērtēt Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” sniegto pakalpojumu nodrošināšanas kārtību un efektivitāti. Tāpat Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari” jāiesniedz priekšlikumi, kā maksimāli efektīvi nodrošināt medicīnisko rehabilitāciju, jo īpaši bērniem, esošā finansējuma ietvaros.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle intervijā Latvijas ziņu kanālam (LZK), atbildot uz žurnālista jautājumu, uzsvēra, ka augstākā medicīnas izglītība ir viena no Latvijas eksportspējīgām nozarēm jebkuras valsts studentiem. Vidēji ik gadu Latvijā medicīnu studē no 100 līdz 150 ārzemju studentu. Studijas Latvijā ir ieinteresējušas arī Ķīnu un to jau apliecinājusi arī ministres tikšanās ar Ķīnas vēstnieku Latvijā, kad ticis runāts par sadarbību veselības aprūpes jomā.

Veselības ministrija uzdevusi Latvijas Infektoloģijas centram (LIC) sagatavot detalizētu informāciju par bērnu vakcinācijas aptveri un izstrādāt darbības plānu, kā ģimenes ārsti tiks informēti par vakcinācijas kalendārā iekļautajām jaunajām vakcīnām, lai ārsti bērnu vecākiem spētu sniegt izsmeļošu informāciju. Tāpat LIC jāsagatavo priekšlikumi, lai sadarbībā ar izglītības iestādēm un bērnu vecākiem uzlabotu skolas vecuma bērnu vakcinācijas aptveri.

Lai pārrunātu veselības aprūpes pieejamību, sociālā drošības tīkla stratēģijas ietvaros īstenotos atbalsta pasākumus ārstniecības saņemšanā iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un nozares finansējuma sadali un izlietojumu, piektdien, 12.martā veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tiksies ar Pasaules Bankas direktoru Centrāleiropas un Baltijas valstīs Pīteru Haroldu (Peter Harrold).

„Viedokļu atšķirība ir viena no demokrātiskas sabiedrības priekšrocībām, tomēr jautājumos, kas skar visvērtīgāko – cilvēka dzīvību un veselību – jābalstās uz patiesu ekspertu atzinumiem, kas pamatoti ar dziļām medicīnas zināšanām un pieredzi. Diemžēl neviena sabiedriskā diskusija nav pārliecinošāka kā traģisks, bet uzskatāms piemērs, kad bērna dzīvība ir apdraudēta maldīgu uzskatu dēļ vakcinācijas jautājumos. Šeit zināma atbildība gulstas gan uz mediķiem, kuriem ir nepietiekamas zināšanas par vakcinācijas nozīmību, kādēļ ne medicīnisku apsvērumu dēļ tiek pausts pretrunīgs viedoklis, gan arī masu medijiem, kuri bieži izmanto apšaubāmus avotus publikāciju sagatavošanā, jo tādējādi negatīvi tiek ietekmēta sabiedriskā doma. Kā infektoloģe un māte uzskatu, ka vakcinācija ir efektīvākā profilakse, tādēļ aicinu vecākus pret bērnu veselību izturēties atbildīgi un izmantot iespēju bez maksas vakcinēt bērnus pret infekcijas slimībām, kas var radīt būtiskas veselības problēmas” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.

Veselības ministrija informē, ka saistībā ar maģistrālā ūdensvada plīsumu pie Brasas tilta, lielākajā daļā Daugavas labajā krastā esošo slimnīcu - Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Infektoloģijas centrā un Rīgas Dzemdību namā šobrīd ūdens padeve nav traucēta, bet visas slimnīcas ir informētas un izveidojušas ūdens rezerves gadījumam, ja ūdens padeve avārijas likvidācijas laikā tiek pārtraukta. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā šobrīd ir samazināta ūdens padeve augšējos ēku stāvos, bet ir izveidotas rezerves un palīdzība pacientiem tiek nodrošināta.

2.martā veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tikās ar Ķīnas Tautas Republikas veselības ministru Čenu Žu (Chen Zhu) un apmeklēja Pekinas Apvienoto medicīnas koledžu un slimnīcu.

„Problēmas veselības nozarē var atrisināt tikai adekvāts valsts budžeta finansējums. Citu alternatīvu pie esošā nodokļu sloga vienkārši nav, ja vien valsts negatavojas atteikties no vienas no savām pamatfunkcijām – veselības aprūpes nodrošināšanas,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.

26.februārī Veselības ministrijā notika sanāksme par neatliekamās medicīniskās palīdzības darba organizāciju Kurzemē. Sanāksmē piedalījās Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājs Semjons Štrihs, kā arī Ventspils, Kuldīgas un Liepājas pašvaldību pārstāvji un slimnīcu vadītāji. Kā ziņots, Ventspils slimnīca jau izveidojusi apvienību ar Talsu slimnīcu, bet Liepājas slimnīca ar Kuldīgas un Saldus slimnīcām. Jāatzīmē, ka bijušie Liepājas un Ventspils rajoni vēl vienotajā neatliekamās palīdzības dienestā nav iekļāvušies.

Nākamajā nedēļā veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle pēc Ķīnas Tautas Republikas veselības ministra oficiāla ielūguma darba vizītē apmeklēs Ķīnu. Oficiālās delegācijas sastāvā, ko vadīs veselības ministre, būs Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, Zāļu valsts aģentūras vadītāja Inguna Adoviča, kā arī a/s „Grindeks” amatpersonas un vadošie speciālisti. Vizītes ietvaros veselības ministre tiksies ar Ķīnas Tautas Republikas veselības ministru, apmeklēs vairākas ārstniecības iestādes, medicīnas koledžas, kā arī tiksies ar Šanhajas pašvaldības augstām amatpersonām.

26.februārī Veselības ministrijas sasauktajā dalībnieku sapulcē par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju apstiprināts līdzšinējais valdes loceklis Andis Lācis.

25.februārī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centra nodošanu bez atlīdzības lietošanā uz 10 gadiem sabiedriskā labuma organizācijai „Neatkarība Balt.”.

Lai pārrunātu jautājumus saistībā ar nākamnedēļ paredzēto darba vizīti Ķīnā un iepazītos ar AS „Grindeks” ražotnēm, ceturtdien, 25.februārī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle plkst.13:00 apmeklēs AS „Grindeks”. Ķīnas apmeklējuma laikā viens no izskatāmajiem jautājumiem līdzās Ķīnas medicīnas studentu apmācībai Latvijā un ārstu tālākizglītības apmaiņas jautājumiem būs Latvijā ražoto medikamentu eksporta veicināšana. Ķīnā līdzīgi kā Eiropas Savienībā farmācijas jomā ir stingri noteikumi saistībā ar medikamentu reģistrēšanas kārtību. Kā zināms šobrīd AS „Grindeks” veic nepieciešamās procedūras, lai reģistrētu Ķīnas tirgū medikamentu „Mildronāts”.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis šodien iesniedzis Veselības ministrijā iesniegumu, kurā lūdz veselības stāvokļa dēļ ar 19. februāri atbrīvot viņu no valdes priekšsēdētāja amata. Veselības ministrija kā slimnīcas kapitāldaļu turētājs septiņu dienu laikā sasauks dalībnieku sapulci, kurā tiks pieņemts lēmums par slimnīcas valdes sastāva izmaiņām līdz jauna valdes priekšsēdētāja izvēlei.

„Papildus valsts apmaksātas medicīnas māsas iesaistīšana lauku ģimenes ārsta prakses darbā veicinās pacientu apmierinātību ar saņemto veselības aprūpi un samazinās ģimenes ārstu noslodzi, tādēļ aicinu ģimenes ārstus izmantot šo iespēju,” norādīja veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle, tiekoties ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Līgu Kozlovsku.

17.februārī Junior Achievement – Latvija rīkotās Ēnu dienas ietvaros veselības ministres, profesores Baibas Rozentāles darbu vēroja 3 ēnas – Matīss Otersbergs, Līva Kapteine un Irbe Tene – jaunieši, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar veselības aprūpi.

16.februārī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reorganizāciju un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem, kā arī turpmāk nozarē plānoto.

„Uzskatu, ka iecere saistīt veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksu tā arī paliks politiķu tukšas runāšanas līmenī, jo tai nav seguma,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. „Nenoliedzami veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams un jāmeklē iespējas nākotnē to nodrošināt pietiekamā apjomā. Tomēr esmu pārliecināta, ka adekvāta līdzekļu apjoma piešķiršana veselības aprūpes nozarei ir valdības politiskās gribas jautājums, neatkarīgi no finansējuma modeļa.”

Lai nodrošinātu pastāvīgu darbības pilnveidošanu un optimālu resursu izmantošanu ikdienas darbā pēc veiktajām strukturālajām reformām*, kuru rezultātā darbinieku skaits tika samazināts par 43%, Veselības ministrijā tiek ieviesta kvalitātes vadības sistēma. Tās mērķis paaugstināt darbības efektivitāti un nodrošināt augstāku darba kvalitāti un veselības aprūpes politikas organizāciju, kā arī veicināt iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpes sistēmu.

Apliecinot Latvijas medicīnas speciālistu zināšanas dopinga kontroles jautājumos, Pasaules Antidopinga aģentūra uzaicinājusi Sporta medicīnas valsts aģentūras Antidopinga nodaļas vadītāju Lieni Kozlovsku, kā vienu no 8 ekspertiem, kuri Olimpisko spēļu laikā Vankūverā īstenos sportistu informēšanas programmu – „Athlete Outreach”.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle nosūtījusi apsveikumu XXI Ziemas olimpisko spēļu Latvijas delegācijas dalībniekiem un novēl veselību, spēku, izturību un Latvijas līdzjutēju bezgalīgu atbalstu cīņā par sportiskajiem sasniegumiem.

„Nepieciešamie medikamenti ir jāsaņem ikvienam pacientam neatkarīgi no viņa materiālā stāvokļa, tādēļ uzskatu, ka jāturpina kompensējamo medikamentu saraksta papildināšana, lai tur būtu pieejami pēc iespējas vairāk un lētāki medikamenti, un pacientiem lielākas izvēles iespējas. Bez tam kompensējamo zāļu pieejamība ambulatorā līmenī samazina nepieciešamību pacientiem ārstēties slimnīcā. Šobrīd Latvijā tiek kompensēti aptuveni 40% no ārsta izrakstītajiem medikamentiem, kamēr citās Eiropas Savienības valstīs līdz pat 90%. Protams, tam ir nepieciešams atbilstošs finansējums, tomēr arī likumdošanas ietvaros ir iespējams paredzēt stingrus noteikumus farmācijas biznesa kontrolei. Esmu lūgusi Ekonomikas un Finanšu ministrijām iesniegt priekšlikumus likumdošanas un uzraudzības mehānismu pilnveidošanai, lai nodrošinātu zāļu cenu caurspīdīgumu un izslēgtu aizliegtu vienošanos starp zāļu izplatītājiem. Personīgi arī uzdevu Veselības inspekcijai regulāri kontrolēt noteikumu ievērošanu zāļu lieltirgotavās un aptiekās, lai cenas nebūtu nepamatoti augstas un iedzīvotājiem medikamentu būtu pieejami,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle uzdevusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dzintaram Mozgim sagatavot visu dokumentāciju iesniegšanai Veselības norēķinu centrā, lai varētu organizēt centralizētu iepirkumu procedūru būvniecības jomā.

5.februārī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle apmeklēja Limbažu slimnīcu, kur iepazinās ar tās darbu pēc reorganizācijas pagājušajā gadā un piedalījās Hemodialīzes nodaļas atklāšanā.

„Līdzšinējā pieredze politikā liecina, ka diskusijas par ideālas sistēmas izveidi var būt bezgalīgas un bez jūtama rezultāta. Mans uzdevums kā veselības ministrei bija izveidot tādu atbalsta pasākumu sistēmu veselības aprūpes saņemšanai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, lai tā funkcionētu nekavējoties. Iespējams esošo atbalsta pasākumu sistēmu laika gaitā varēs uzlabot, bet oponentiem kā dadzis acī ir tas, ka tā jau šobrīd strādā un iedzīvotāji var saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi,” norādīja veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle pēc Latvijas Pašvaldību savienības paziņojuma, ka pašvaldību sociālie dienesti tiek apgrūtināti ar izziņu izsniegšanu. „Uzskatu, ka šis ir laiks, kad jārīkojas izlēmīgi un atbalsts iedzīvotājiem jāsniedz nekavējoties. Pēc tāda principa strādā arī Veselības ministrija. Iepriekšējās dienās saņēmām daudzu pašvaldību un sociālo dienestu vadītāju telefona zvanus, kuros tika pausts gandarījums, ka valsts finansēta veselības aprūpe iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir realitāte nevis miglaina nākotnes vīzija.”

Piektdien, 5.februārī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle darba vizītē apmeklēs Limbažus un Cēsis, kur tiksies ar pašvaldību un slimnīcu vadītājiem.

„Personīgi pārliecinājos, ka paplašinātie atbalsta pasākumi veselības aprūpes saņemšanai funkcionē nevainojami. Pateicoties prasmīgai sociālo dienestu darba organizācijai, rīdzinieki var saņemt nepieciešamās izziņas valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanai. Tāpat pārliecinājos, ka Rīgas Domes pārstāvji ir gatavi dalīties savā pieredzē arī ar citām pašvaldībām un par paraugu piedāvā apstiprinātās izziņu formas. Tādēļ Latvijas Pašvaldību savienības iepriekš izteiktie pārmetumi par pašvaldību nespēju nodrošināt izziņu izsniegšanu un sarežģītas sistēmas izveidi neiztur kritiku,” norādīja veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle pēc tikšanās ar Rīgas Domes Labklājības departamenta pārstāvjiem.

4.februārī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tikās ar Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētāju Mudīti Jacēviču un valdes locekli Irēnu Sprudzāni, lai pārrunātu veselības aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem pēc slimnīcu apvienības izveides.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle aicina iespējami ātrā laikā sagatavot un valdībā apstiprināt normatīvo aktu, kas paredzētu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un citiem operatīvajiem dienestiem piešķirt atsevišķu telefona numuru, lai nodrošinātu ātrāku palīdzības saņemšanu.

Lai mazinātu birokrātiju veselības nozares administrējošajās institūcijās, šodien, 4.februārī, valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtību, paredzot, ka turpmāk dzeramā ūdens sistēmas novērtējumu un lēmuma izsniegšanu par īpašo normu piemērošanu veiks viena institūcija – Veselības inspekcija.

Lai izvērtētu obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderību, kā to paredz Ministru kabineta sēdes protokollēmums, šodien, 3.februārī, piedaloties veselības ministrei, profesorei Baibai Rozentālei, uz pirmo sēdi sanāca darba grupa, kuras sastāvā ietilpst speciālisti no Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas.

Lai pārrunātu plānotos pasākumus un darba organizāciju izziņu izsniegšanai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanai, šodien, 3.februārī, Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš tikās ar lielākās pašvaldības - Rīgas - Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieku Mārtiņu Rempi.

Trešdien, 3.februārī, Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš tiksies ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieku Mārtiņu Rempi, lai pārrunātu Rīgas pašvaldības plānotos pasākumus un darba organizāciju izziņu izsniegšanai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanai.

2.februārī „Latvijas Vēstnesī” publicēti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz ar šā gada februāri paplašināt iedzīvotāju loku, kuri saņem valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus. Turpmāk iedzīvotāji, kuru ienākumu līmenis pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus saņems valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus*. Savukārt, lai pacientiem nodrošinātu lielāku medikamentu pieejamību un mazinātu birokrātiskos šķēršļus, atcelts nosacījums, kas paredzēja trūcīgajām personām līdzmaksājumu par kompensējamajiem medikamentiem – 50 latus gada laikā.

2.februārī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tikās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora pienākumu izpildītāju Semjonu Štrihu, lai pārrunātu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu nokļūšanu pie pacientiem apgrūtinātajos braukšanas apstākļos. NMPD direktora pienākumu izpildītājs Semjons Štrihs uzsvēra, ka NMP brigādes ir aicinātas informēt par neizbraucamiem ceļiem un nespēju nokļūt līdz pacientiem, tomēr līdz šim pie visiem pacientiem ir savlaicīgi nokļūts un sniegta nepieciešamā palīdzība.

„Ienākumu nodokļa nomaksas sasaiste ar veselības aprūpes pieejamību nerisinās veselības nozares galveno problēmu – katastrofāli zemo finansējuma līmeni,” uzsver veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. „Ministru prezidenta izveidotās darba grupas izstrādātā koncepcija nedod skaidrojumu, kādēļ šādas izmaiņas būtu nepieciešamas, bet esošais piedāvājums rada haosu gan nodokļu administrēšanā, gan veselības aprūpes saņemšanā, gan ārstniecības personāla darbā. Šādā situācijā mākslīgi tiek radīta sociālā spriedze un ārsti tiks nostādīti pret pacientu, kas nav pieļaujams. Uzskatu, ka nodokļu iekasēšanas jautājumi jārisina kompetentām institūcijām, nepadarot tiesības uz veselības aprūpi par instrumentu budžeta ieņēmumu palielināšanai.”

„Konstruktīva pieeja un patiesa vēlme palīdzēt saviem iedzīvotājiem raksturo pašvaldību sociālo dienestu vadītāju jautājumus, kuri šodien tiek saņemti Veselības ministrijā,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. „Pašvaldības ir ieinteresētas iedzīvotājiem nodrošināt valsts apmaksātu veselības aprūpi. Vēlos pateikties ikvienam pašvaldību un sociālajiem darbiniekam, kuri meklē risinājumus un ir gatavi strādāt iedzīvotāju labā, nevis kritizē un mēģina atrast attaisnojumus nedarīšanai!”

No sestdienas, 30.janvāra, spēkā stāsies grozījumi Ministru kabineta veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, kas paredz paplašināt iedzīvotāju loku, kuri ir atbrīvoti no pacientu iemaksām un citiem līdzmaksājumiem, saņemot ārstēšanu.

28.februārī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tikās ar Pacientu Ombuda valdes priekšsēdētāju Lieni Šulci, lai pārrunātu sadarbības iespējas pacientu interešu aizstāvībā. Pacientu Ombuds šobrīd strādā kā neatkarīga institūcija, kas sadarbojas ar slimnīcām, konsultējot gan pacientus, gan ārstniecības iestāžu darbiniekus par tiesībām un pienākumiem veselības aprūpes sistēmā un palīdzot risināt konkrētus savstarpējās komunikācijas jautājumus pacientu un mediķu vidū.

Piektdien, 29.janvārī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle darba vizītē apmeklēs Liepāju, kur piedalīsies Liepājas Reģionālās slimnīcas Staru terapijas bloka atklāšanā, kura izveidē ieguldīti valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi par kopējo summu 2,1 miljons latu.

28.janvārī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tikās ar Ķīnas Tautas Republikas Ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Čenu Vendzju (Cheng Wenju), lai pārrunātu abu valstu sadarbības iespējas veselības aprūpes jomā. Tikšanās laikā veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle saņēma oficiālu uzaicinājumu no Ķīnas veselības ministra, apmeklēt Ķīnu šā gada pavasarī.

27.janvārī Veselības ministrijā norisinājās informatīvs seminārs, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki informēja par korupcijas riskiem un nepieciešamajiem iestāžu iekšējiem organizatoriskajiem pasākumiem to novēršanai.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle uzdevusi Veselības inspekcijai, veicot plānveida pārbaudes ārstniecības iestādēs un konstatējot neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas neietekmē pakalpojuma kvalitāti, nepiemērot sodu, bet sniegt ieteikumus nepilnību novēršanai noteiktā laika termiņā.

Trešdien, 27.janvārī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tiksies ar Veselības ministrijas Galvenajiem speciālistiem*, lai pārrunātu svarīgākos šajā gadā  īstenojamos jautājumus veselības aprūpē un nostiprinātu Galveno speciālistu līgumattiecības ar Veselības ministriju.

26.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz ar šā gada 1.februāri paplašināt iedzīvotāju loku, kuri saņem valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus. Turpmāk iedzīvotāji, kuru ienākumu līmenis pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus saņems valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus*. Savukārt, lai pacientiem nodrošinātu lielāku medikamentu pieejamību un mazinātu birokrātiskos šķēršļus, atcelts nosacījums, kas paredzēja trūcīgajām personām līdzmaksājumu par kompensējamajiem medikamentiem – 50 latus gada laikā.

„Paplašinot iedzīvotāju loku, kuri tiks atbrīvoti no pacientu iemaksām un citiem līdzmaksājumiem, nenoliedzami pieaugs pašvaldību sociālo dienestu darba apjoms. Tomēr gaidāmais ieguvums gan iedzīvotājiem, kuri saņems valsts apmaksātu veselības aprūpi, gan pašvaldību sociālajam budžetam ir būtiskāks,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. „Latvijas Pašvaldību savienības centieni kavēt valdībā izlemta jautājuma stāšanos spēkā liecina par nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā. Tas vai pašvaldības spēs saviem iedzīvotājiem nodrošināt izziņu izsniegšanu, lai viņi saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi ir darba organizācijas jautājums. Lielākās pašvaldības – Rīga un Daugavpils – ir apliecinājušas, ka spēs īsā laikā iedzīvotājiem izsniegt nepieciešamās izziņas. Uzskatu, ka jāmeklē risinājumi, kā iedzīvotājiem palīdzēt, nevis attaisnojumus, lai nedarītu.”

Piektdien, 22.janvārī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle darba vizītē apmeklēs Daugavpili, kur tiksies ar domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi un atklās rekonstruēto Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas stacionāra korpusa vēsturisko ēku.

Veselības ministrija turpina darbu pie normatīvo dokumentu izstrādes centralizētu iepirkumu veikšanai valsts kapitālsabiedrībās un ministrijas padotības iestādēs. Plānots, ka veselības nozarē centralizētos iepirkumus veiks Veselības norēķinu centrs (VNC), tādēļ piektdien, 22.janvārī, plānota tikšanās ar VNC pārstāvjiem, lai pārrunātu vienotas centralizētas kārtības izveidi būvniecības un medicīnisko ierīču iepirkumiem.

„Rīgas pilsētas pašvaldība, kurā dzīvo trešdaļa valsts iedzīvotāju, ir apliecinājusi, ka sociālajiem dienestiem nebūs problēmu īsā laikā izsniegt izziņas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, lai viņi saņemtu valsts apmaksātu ārstniecību, un pašvaldība gaida, kad jaunie noteikumi stāsies spēkā. Tas būs būtisks atspaids ikvienas pašvaldības sociālajam budžetam,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. „Veselības ministrija paveikusi lielu darbu, lai iedzīvotājiem nodrošinātu, ka neatkarīgi no ienākumu līmeņa, viņi saņems medicīnisko aprūpi. Darbam ar iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir rasta iespēja papildus apmaksāt medicīnas māsas darbu ģimenes ārstu praksēs. Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Labklājības ministrijas speciālisti būtu pārliecināti, ka sociālie darbinieki sadarbībā ar mediķiem būs spējīgi šiem iedzīvotājiem nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, un valdībā apstiprinātie noteikumi stātos spēkā iespējami drīzā laikā”.

„Neatliekamo medicīnisko palīdzību saņems visi pacienti, kuriem tā būs nepieciešama,” atkārtoti uzsver veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle un norāda, ka publiskajā telpā atspoguļotā informācija ne vienmēr ir korekta, jo informācijas atlase tiek veikta, neņemot vērā kontekstu. „Ātrās palīdzības brigāžu finansējums šogad pat ir palielināts par 6 miljoniem latu. Savukārt, uzlabojoties ārstniecības pieejamībai ambulatorajā aprūpē – samazinoties pacienta iemaksām pie ārstiem speciālistiem un par ārstēšanos slimnīcā, paplašinot iedzīvotāju skaitu, kas ir atbrīvoti no pacientu iemaksām, un nodrošinot viņus ar kompensējamajiem medikamentiem – plānots, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits samazināsies salīdzinājumā ar pagājušo gadu.”

Ceturtdien, 21.janvārī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle piedalīsies Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas (LVAVSA) pilnsapulcē, kur informēs par jaunumiem veselības aprūpes organizēšanā 2010.gadā un darbu pie cilvēkresursu programmas attīstības plāna izstrādes.

Šodien, 20.janvārī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle tikās ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, vēža skrīninga darba grupas un Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" pārstāvēm, lai pārrunātu pagājušajā gadā uzsāktās organizētās ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programmas rezultātus un nepieciešamos uzlabojumus.

„Pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātais lēmums par atbalsta pasākumu paplašināšanu veselības aprūpes saņemšanā iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, stāsies spēkā tuvākajā laikā. Šobrīd vēl jāveic jautājuma saskaņošana ar Labklājības ministriju, bet neredzu iemeslu jautājuma nesaskaņošanai, jo paredzētās izmaiņas likumdošanā paplašinās ārstniecības pieejamību tūkstošiem ģimeņu un būs būtisks atspaids arī pašvaldību sociālajiem budžetiem,” norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.

18.janvārī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle nosūtījusi vēstuli Saeimas Jaunā laika deputātei Solvitai Āboltiņai, kurā skaidro, ka jau tagad valsts visiem bērniem ar retajām slimībām apmaksā medikamentus pilnā apmērā.

Saistībā ar pretendentu vērtēšanu publisko iepirkumu konkursos veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle lūgusi skaidrojumu ekonomikas ministram Artim Kamparam, ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Normundam Vilnītim un Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājam Andrejam Tiknusam, vai vērtēšanas procesā iepirkumu komisijai ir jāņem vērā arī pretendentu reputācija vai tikai Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības.

„Veselības aprūpes pieejamības saistīšana ar nodokļu nomaksu pretnostatīs ārstus un pacientus,” komentējot Ministru prezidenta Valda Dombrovska izveidotās darba grupas Valsts veselības apdrošināšanas koncepcijas piedāvājumu, norāda veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle. „Redzu, ka Jaunā laika Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes iecere ir Latvijā veidot maksas medicīnas sistēmu līdzīgi kā Amerikas Savienotajās valstīs. Kā veselības ministre un ārsts ar vairāk kā 30 gadu pieredzi esmu pret to un, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, iestājos par pacientu interešu ievērošanu. Esošais piedāvājums izskatās vienkārši pēc kārtējā mēģinājuma lāpīt valsts budžetu uz veselības aprūpes rēķina. Ārstu uzdevums ir palīdzēt pacientiem atgūt veselību, bet ar nodokļu iekasēšanu jānodarbojas nodokļu inspektoriem.”

14.janvārī Veselības ministrijā norisinājās darba grupas sanāksme, kuras uzdevums izstrādāt aktualizētus veselības aprūpē strādājošo cilvēkresursu attīstības plāna projektus. Darba grupā aicināti piedalīties arī Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji.

Otrdien, 13.janvārī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz veselības aprūpes centru infrastruktūras attīstībai un aprīkojuma iegādei, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus, piešķirt 14 miljonus latu.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle: „Likumdošana paredz, ka iepirkumu uzraudzību veic un atbilstību sabiedrības interesēm izvērtē Iepirkumu uzraudzības birojs. Tādēļ lūdzu Iepirkumu uzraudzības biroja atbildi, vai pēdējā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma procedūra un tās rezultāti par rekonstrukcijas darbu veikšanu ir bijuši likumīgi.”

12.janvārī Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību ar veselības aprūpes nozarei piešķirtajiem valsts galvotajiem aizdevumiem un nolemts atļaut ārstniecības iestādēm turpināt valsts galvoto aizdevuma projektu īstenošanu plānotajā apjomā.

12.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, kas paredz paplašināt iedzīvotāju loku, kuriem no Sociālās drošības stratēģijai paredzētajiem līdzekļiem tiks segtas pacientu iemaksas un citi līdzmaksājumi, saņemot ārstnieciskos pakalpojumus.

Piektdien, 8.janvārī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle apmeklēs Siguldu un Smilteni, kur tiksies ar pašvaldības un slimnīcu vadītājiem, lai klātienē iepazītos ar ārstniecības iestāžu darbu un pārrunātu to attīstības iespējas.

Sarunu rezultātā ar medikamentu ražotājiem, aptuveni desmitajai daļai no esošajiem kompensējamajiem medikamentiem kopš 1.janvāra samazinātas cenas, kas nozīmē, ka arī pacientu maksājums būs mazāks. Cenu samazinājums sastāda  no 4% līdz pat 39%.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle uzdevusi ministrijas valsts sekretāram izveidot darba grupu, kas, piesaistot ekspertus, izvērtētu iespējas vēl vairāk taupīt līdzekļus uz administrācijas rēķina valsts kapitālsabiedrībās, kā arī meklētu papildus līdzekļu piesaisti ārpus esošās veselības aprūpes sistēmas.

Pārskatot taupīšanas iespējas veselības nozarē uz administratīvajiem izdevumiem, Veselības ministrija sākusi izvērtēt ēkas Klijānu ielā 7 racionālu izmantošanu. Plānots, ka telpas šajā ēkā atbrīvotos pēc virusoloģijas laboratorijas pārcelšanās uz jauno Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijas korpusu, ko paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē. Ņemot vērā, ka daļa no nozares pārvaldes iestādēm telpas nomā, pārceļot tās uz atbrīvotājām telpām, tiktu rasts ietaupījums.

Saistībā ar šodien izplatīto vairāku ārstniecības iestāžu paziņojumu par neapmierinātību ar rentgenoloģisko izmeklējumu izslēgšanu no valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza, Veselības ministrija informē, ka ir paredzēts atlikt šīs normas spēkā stāšanos līdz šā gada 1.martam. Veselības ministrija, uzklausot veselības aprūpes speciālistu viedokļus, šo jautājumu izvērtēs atkārtoti.

Saistībā ar šodien izplatīto Valsts kontroles informāciju par pārbaudes rezultātiem Veselības ministrijas padotības iestādēs, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle norāda: „Valsts kontroles izteiktie secinājumi ir rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai. Mūsu iestādes pēc plāna saskaņošanas ar Valsts kontroli novērsīs konstatētās nepilnības, taču tās nav tādas, lai uzsāktu „raganu medības”, ko varbūt vēlētos viens otrs mans oponents. Katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību ir jādod iespēja pilnveidot savu darbu.

„Šajā gadā Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai, sniedzot iedzīvotājiem atbalstu veselības aprūpes saņemšanā, paredzēti 24 miljoni latu. Tā ir pietiekama summa, lai palīdzētu ne tikai trūcīgajām personām, bet arī daļai maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju. Situācijā, kad nodokļi tiek palielināti un samazinās iedzīvotāju ienākumi, būtiski ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību un nodrošināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību. Veselības ministrija jau tuvākajā laikā apstiprināšanai valdībā iesniegs grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzēs esošos atvieglojumus – atbrīvojumus no pacientu iemaksām un citiem līdzmaksājumiem, kā arī kompensējamo medikamentu izmaksu segšanu – attiecināt uz plašāku iedzīvotāju loku,” norādīja veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā būtiski – par trešo daļu – samazinājusies mirstība no traumām un ievainojumiem liecina Eiropas Savienības aģentūras „EuroSafe” ziņojums „Traumas Eiropas Savienībā. Statistikas kopsavilkums 2005 – 2007”. Tomēr praktiski katrs desmitais nāves gadījums joprojām saistāms ar traumām vai ievainojumiem.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle valdības šī gada pēdējā sēdē mudināja ministrus uzklausīt piketētājus, kas aptuveni mēnesi dzīvo teltīs iepretim Ministru kabineta ēkai. Valdības sēdes darba kārtībā šis jautājums netika iekļauts, tā vietā veselības ministre saņēma Ministru prezidenta biroja vadītājas Olitas Augustovskas telefonisku uzaicinājumu piketētājus apmeklēt kopā ar valdības vadītāju.

28.decembrī Ministru kabinetā apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā, kas paredz tirgus uzraudzības iestādēm ātras reaģēšanas iespējas, aizliedzot tirdzniecībā preces, kas satur jaunas psihotropas vai narkotiskas vielas.

Latvija kā dāvinājumu no Pasaules Veselības organizācijas saņēmusi 10 000 devas medikamenta Tamiflu, ko izmanto pandēmiskās gripas AH1N1 pacientu ārstēšanai. Medikamentu sūtījums daļēji tiks sadalīts 24 stundu neatliekamās palīdzības slimnīcām un, ņemot vērā medikamenta ilgo derīguma termiņu, tiks uzglabāts valsts materiālo rezervju noliktavās.

Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas ir laiks, kad notiek daudz svētku pasākumu, tiek dāvinātas dāvanas, kā arī ģimenei ir iespēja kopīgi atpūsties gan mājās, gan dabā. Līdz ar daudzajām izklaides iespējām šis laiks ir arī saistīts ar pastiprinātu risku gūt dažādus ievainojumus. Lai svētki saistītos tikai ar prieku un tos neaptumšotu sāpes un uztraukumi, Veselības ministrija aicina rūpēties par savu un līdzcilvēku drošību.

Lai uzlabotu bērnu veselības aprūpi no nākamā gada 1.janvāra par primārās veselības ārstu varēs būt pediatrs, kas veic ģimenes ārsta funkcijas mazajiem pacientiem. Šādas izmaiņas dos vecākiem lielākas izvēlēs iespējas – reģistrēt bērnu ģimenes ārsta praksē vai pie pediatra, kurš specializējies tieši bērnu veselības aprūpē.

22.decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos. Lai nodrošinātu lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, paredzēts no nākamā gada 1.janvāra samazināt pacientu iemaksas un vienkāršot darba apmaksu slimnīcās, paredzot dienas stacionāru attīstību.

Otrdien, 22.decembrī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle viesosies pie Latvijas Infektoloģijas centra Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas mazajiem pacientiem, kuriem pasniegs Veselības ministrijas darbinieku sarūpētās dāvanas – grāmatas.

Veselības ministrijas galvenie speciālisti* atbalsta grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, kurus paredzēts izskatīt un apstiprināt 22.decembra Ministru kabineta sēdē. Grozījumi paredz, ka pacientiem tiktu samazinātas pacientu iemaksas pie ārstiem speciālistiem no 5 latiem līdz 3 un par ārstēšanas slimnīcā no 12 latiem līdz 9,5 latiem.

Nedēļas nogalē, kad daudzi dosies baudīt dabā ziemas priekus, Veselības ministrija aicina ģērbties atbilstošā apģērbā un rūpēties par savu veselību, lai vēlāk nebūtu jāmeklē mediķu palīdzība.

Pirmdien, 21.decembrī veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle atklās Bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas „Ainaži” jauno ēku, kuras celtniecībā un aprīkojuma iegādē ieguldīti valsts galvotā aizdevuma un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi par kopējo summu vairāk kā 2,5 miljoni latu, kā arī labvēļu ziedojumi.

„Ticība un misijas apziņa ir kopīga baznīcas kalpotājiem un ārstniecības personām, kuru atbalstu un palīdzību meklējam dzīves grūtākajos brīžos. Aglonas neatliekamās palīdzības brigādes punkta izveide šajā svētajā vietā – Aglonas bazilikas telpās – sniegs vietējiem cilvēkiem pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā pie viņiem steigsies palīdzība un viņus izglābs,” sacīja veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle, atklājot Aglonas neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādes punktu.

Ceturtdien, 17.decembrī, Aglonā veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle atklās jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādes punktu.

16.decembrī tiekoties ar Latvijas patērētāju interešu aizstāvības centra priekšsēdētāju Teklu Žabovu, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle informēja par Veselības ministrijas iniciatīvu 2010.gadā samazināt pacientu iemaksas un skaidroja atbalsta pasākumus trūcīgo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.

16.decembrī veselības ministres, profesores Baibas Rozentāles uzdevumā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis apmeklēja Rīgas 1.slimnīcu, lai kopā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvjiem pārliecinātos par mērķtiecīgu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu. Ņemot vērā, ka slimnīca kā ārstniecības iestāde turpinās strādāt arī turpmāk, valstij nedraud ieguldīto līdzekļu atmaksa.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle uzdevusi Veselības ekonomikas centram izvērtēt nepieciešamo likumdošanas bāzi, lai valsts veiktajos iepirkumos attiecībā uz medicīnas tehnoloģijām ieviestu sistēmu, kas nodrošinātu lētāko un izmaksu efektīvāko tehnoloģiju iegādi. Līdzīgs nosacījums jau veiksmīgi strādā valsts kompensējamo medikamentu sistēmā, jo Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka Latvijā pieejamajiem medikamentiem jābūt vismaz trešajiem lētākajiem Eiropas Savienībā.

Latvijai un Igaunijai ir iespējams attīstīt sadarbību veselības aprūpes nozarē, kas paredzētu, ka pierobežas iedzīvotājiem varētu nodrošināt tuvākās neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādes ierašanos, neņemot vērā valstu administratīvās robežas, secināts pēc pagājušās nedēļas veselības ministres, profesores Baibas Rozentāles un Igaunijas Sociālo lietu ministra Hanno Pevkura (Hanno Pevkur) tikšanās. Tāpat Igaunija, veidojot vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, varētu plašāk iepazīties ar Latvijas pieredzi vienota NMP dienesta izveidē, kuru plānots pabeigt nākamā gada vidū.

Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle, tiekoties ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības arodorganizāciju vadītājiem uzsvēra, ka nepieciešams izmantot visas iespējas, ko sniedz Sociālās drošības tīkla stratēģijas realizēšanai piešķirtie līdzekļi, kas varētu ārstniecības personām nodrošināt papildus darba iespējas. Šobrīd turpinās sarunas ar Pasaules Banku par iespējām paplašināt to personu loku, kuriem veselības aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem.

„Slimnīcu galvoto aizdevumu līdzekļu izmantošanas jautājumam beidzot jāpanāk risinājumus, tādēļ tuvākajā laikā tikšos ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Eināru Repši”, norādīja veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem, kuras laikā joprojām netika panākta vienprātība valsts galvoto aizdevumu izmantošanā slimnīcu attīstībai. „Veselības ministrija ir iesniegusi apjomīgu un detalizētu informāciju par esošo situāciju ārstniecības iestādēs, bet uz katru Veselības ministrijas atbildi, tiek saņemti papildus jautājumi. Šī sarakste ir neproduktīva, beidzot ir jāpieņem lēmums.”

14.decembrī Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš uzdevis Veselības inspekcijai veikt pārbaudi Rīgas 1.slimnīcā saistībā ar pirmstermiņa līguma laušanu par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par gadījumiem, kad pacientiem atteikta medicīniskā palīdzība.

„Dzintaram Mozgim jāturpina vadīt Bērnu klīniskā universitātes slimnīca,” uzskata veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle pēc iepazīšanas ar dienesta pārbaudes rezultātiem, kurā konstatēts, ka valdes priekšsēdētāja rīcība iepirkumu veikšanā nav bijusi prettiesiska un atbilst normatīvo aktu prasībām. „Līdz šai dienai neesmu saņēmusi informāciju par kādiem jauniegūtiem faktiem vai apstākļiem,  kas liecinātu,  ka Dzintars Mozgis slimnīcas darbu vadījis negodprātīgi un tādejādi tas  varētu traucēt viņam pildīt savus dienesta pienākumus.”

Piektdien, 11.decembrī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis darba vizītē apmeklēs Igauniju, kur tiksies ar Igaunijas Sociālo lietu ministru Hanno Pevkuru (Hanno Pevkur), kā arī piedalīsies Ziemeļigaunijas Medicīnas centra jaunā bloka atklāšanā.

10.decembrī tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas vēstnieku Čenu Vendzju (Cheng Wenju), veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle atzīmēja līdzšinējo veiksmīgo sadarbību starp abām valstīm un apņēmās veicināt Latvijā ražoto medikamentu reģistrācijas gaitu Ķīnā.